Popes pilskalns
| Popes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Popes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Popes pagasts, Ventspils novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°EKoordinātas: 57°24′24.8″N 21°50′48.3″E / 57.406889°N 21.846750°E |
| Oficiālais nosaukums: Popes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2538 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Popes pilskalns atrodas Ventspils novada Popes pagastā rietumu virzienā no Popes muižas esošā zemesragā. Pilskalns izveidots, uzbedot no dabas neaizsargāto pusi. Uzbedums, kas atrodas plakuma austrumu malā, ir 3 m augsts un laikus izbeidzas dienvidos, atstādams ērtu ieejas vietu. Pilskalnam vājš mītņu slānis, kā visiem citiem līdzīgos apstākļos esošiem Kurzemes pilskalniem.
1869. gadā šo pilskalnu apmeklēja mācītājs Augusts fon Raizons, kurš to aprakstīja Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēžu ziņojumos. Viņš domāja, ka pilskalna rietrumpusē esošās divas "astes" esot mākslīgi radītas. Tomēr 1877. gadā pilskalnu apskatīja Jūliuss Johans Dērings, kurš atzina, ka "astes" esot gluži dabīgas kalnmalas, jo, izņemot uzbedumu, ar kuru norobežots pilskalns austrumos, visas pārējās kalnmalas atstātas nepārveidotas.
Dērings aprakstīja arī veco liepu, kas augusi pašā plakuma vidū un aku, kura skaidri vēl bijusi redzama, kaut gan aizbērta ar ķieģeļu gružiem.
1923. gadā šo vietu apmeklējot, nekādas cauruma pazīmes vairs nebija saskatāmas.
1869. gadā Popes pilskalna apkārtnē esošās arheoloģiski ievērojamās vietas aprakstīja Augusts Bīlenšteins (Mag. XIV., 2. 140).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Popes pilskalns.- Enciklopedija.lv
- Popes pilskalns
