Bondaru pilskalns
| Bondaru pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Bondaru pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°17′31″N 27°20′19″E / 56.29194°N 27.33861°EKoordinātas: 56°17′31″N 27°20′19″E / 56.29194°N 27.33861°E |
| Oficiālais nosaukums: Bondaru pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 2014 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Bondaru pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Bondaru ciemā, 5,5 km uz rietumiem no Lipuškiem, Pārkiuņa ezera ziemeļu pusē ap 200 m no ezera. Pirmās ziņas par pilskalnu publicētas 1924. gadā; 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja Pēteris Stepiņš.
Bondaru pilskalns ierīkots kokiem apaugušā, savrupā, 18 m augstā ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā orientētā kalnā, kuru ietver purvainas zemienes. Kalna sāni mākslīgi pastāvināti, un 3 – 5 m zem plakuma līmeņa visu kalnu ieloko terase. Ziemeļrietumu galā tās malā uzmests neliels valnītis; austrumu pusē terase ir plata un labi saglabājusies, bet rietumu pusē, kur kalna nogāze no dabas ir stāvāka, terase kļūst šaura un gandrīz nemanāma. Pilskalna dienvidaustrumu gals, šķiet, kādreiz terases vietā bijis nocietināts ar valni un, iespējams, grāvi, taču šis kalna gals savā laikā ir arts un iespējamie nocietinājumi nolīdzināti, saglabājusies vienīgi terase. Ziemeļrietumu galā zem pirmās terases izveidota vēl otra īsa terase. Pilskalna izlīdzinātais plakums ir 70 m garš un 25 m plats. Tas bojāts ar vairākām bedrēm un zvēru alām.
Pilskalna plakumā konstatējams intensīvs kultūrslānis, kurā atrastas bezripas švīkāto, apmesto un gludo podu lauskas. Visu kalna pakāji lielākā platībā ieloko apmetnes kultūrslānis, kurā atrastas bezripas apmesto un gludo trauku lauskas un alvas piekariņš. Spriežot pēc šiem atradumiem, Bondaru pilskalns datējams ar 1. gadu tūkstoti p.m.ē. – mūsu ēras sākumu. Puskilometru uz ziemeļrietumiem no Bondaru pilskalna atrodas Smaganu pilskalns.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Urtāns. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. Rīga, 1995.