Tambovas apgabals

Tambovas apgabals
	Tambovas apgabals
	Тамбовская область
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	34 300 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	1 088 437
- Blīvums	31,7/km²
- Tautas	krievi (96,47%)
Pilsētas	7
Rajoni	23
	Mājaslapa: http://regadm.tambov.ru/
	Tambovas apgabals Vikikrātuvē

Tambovas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Rjazaņas apgabalu ziemeļos, Ļipeckas apgabalu rietumos, Voroņežas apgabalu dienvidos, Saratovas apgabalu dienvidaustrumos un Penzas apgabalu austrumos. Apgabala centrs ir Tambova.

Vēsture

Tagadējās Tambovas apgabala zemes līdz 17. gadsimtam atradās pie Krievijas caristes robežas ar Mazo Nogaju ordu. Pēc holandiešu inženiera Johana Rodenburga projekta krievi stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi.^[1] 1708. gadā šeit izveidojās Azovas guberņa, ko 1725. gadā pārveidoja par Voroņežas guberņu. Katrīna II 1779. gadā izveidoja Tambovas vietniecību, kuru 1796. gadā pārveidoja par Tambovas guberņu ar 12 apriņķiem. 1937. gadā nodibināja Tambovas apgabalu.

Ģeogrāfija

Tambovas apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenumā, Okas-Donas līdzenuma centrālajā daļā, mežastepju zonā. Klimats mēreni kontinentāls.

Meži aizņem apmēram 1/10 apgabala teritorijas. Galvenās koku sugas - priede, ozols, kļava, liepa, osis, bērzs, apse.

Pa apgabala teritoriju tek apmēram 1400 dažāda garuma upes. Lielākās apgabala upes – Mokšas pieteka Cna (Volgas baseins), Vorona, Bitjuga, Voroņeža un Savala (Donas baseins). Bez upēm ūdens resursi iekļauj arī 900 dīķu un ūdenskrātuvju ar kopējo tilpumu 534 milj. m³.

Voronas upes ielejā Tambovas apgabalā atrodas Voroņinas rezervāts 10320 ha platībā. Rezervāts tika izveidots 1994. gadā.

Iedzīvotāji

Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 1 088 437 (2010), vidējais apdzīvojuma blīvums – 31,7 iedz./km², pilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 58% (2010).

Lielākās tautas

Tautība	Iedzīvotāju skaits (2002)
krievi	1136864 (96,5 %)
ukraiņi	10809 (0,92 %)
armēņi	4326 (0,4 %)
čigāni	2957 (0,25 %)
tatāri	2730 (0,23 %)
baltkrievi	2367 (0,21 %)
azerbaidžāņi	2307 (0,2 %)
vācieši	1071
jazīdi	1024