Rīgas Katoļu garīgais seminārs
|
Latvijas Starpdiecēžu garīgais seminārs | |
|---|---|
|
| |
| Moto | "Ne jūs mani izvēlējāt, bet Es jūs izvēlēju” (Jņ. 15: 16) |
| Dibināta | 1920 |
| Atrašanās vieta | Rīga, Latvija Katoļu iela 16 |
| Tips | Romas Katoļu Baznīcas augstskola |
| Rektors | Imants Medveckis MIC |
| Studenti | 13 (2017) |
| Mājaslapa | https://garigais.lv/ |
Latvijas starpdiecēžu Garīgais seminārs jeb Rīgas Garīgais seminārs ir Romas Katoļu baznīcas mācību iestāde, kurā tiek uzņemti 18—40 gadus veci katoļticīgi vīrieši. Iestāde atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā. Nedarbojās laikā no 1940. līdz 1943. gadam un no 1951. līdz 1954. gadam. 20. gadsimta 70. un 80. gados seminārā tika sagatavoti priesteri arī citām PSRS republikām.
Garīgo semināru 1920. gadā nodibināja Rīgas bīskaps Antonijs Springovičs. Sākumā tas atradās Aglonas Romas katoļu bazilikā, 1924. gadā tika pārcelts uz Rīgu, kur līdz 1940. gadam tas atradās Altonavas ielā 6, kopš 1946. gada atrodas Katoļu ielā 16.
Par pirmo semināra rektoru kļuva Jāzeps Rancāns (1920—1944), ilgus gadus tā rektori ir bijuši Pēteris Strods (1940—1960), Antons Justs (1994—2006).[1] Pašreizējās semināra ēkas korpusi celti 1983. un 1992. gadā.[1] 1999. gadā uz semināra bāzes tika izveidota augstākā mācību iestāde Rīgas Teoloģijas institūts.[1]
Seminārā mācības notiek divus gadus, tiek apgūta galvenokārt filozofija un senās valodas. Pēc atestāta saņemšanas studenti var turpināt mācības Teoloģijas institūtā.
Būvniecības vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākumā blakus Rīgas Sv. Franciska baznīcai atradās tikai draudzes vajadzībām būvēta ēka, kurā lielā šaurībā dzīvoja un mācījās semināra audzēkņi. Tāpēc 20. gs. 80. gados tika lemts par jauna korpusa būvniecību. Taču saskaņā ar tā brīža situāciju reliģiskas organizācijas neko tādu darīt nevarēja. Pateicoties kardināla Julijana Vaivoda diplomātiskajai rīcībai, 1980. gadā tika saņemta atļauja paplašināt Rīgas Garīgā semināra telpas. Papildus tam Rīgas Garīgajam semināram tika piešķirts starprepublikānisks statuss — tas nozīmēja, ka seminārs varēja pieņemt kandidātus uz priesterību arī no citām PSRS republikām. 13. oktobrī toreizējais semināra inspektors, profesors, monsinjors H. Trūps iesniedza lūgumu Rīgas pilsētas Galvenās arhitektūras un plānošanas pārvaldes galvenajam arhitektam G. Asarim, lūdzot atļauju rekonstruēt Rīgas sv. Franciska Romas katoļu draudzes saimniecības ēku. Šādi tika "apiets" likums, jo jaunas semināra ēkas celšana attiecīgajā laika periodā ideoloģisku apsvērumu dēļ bija faktiski neiespējama. Pēc atļaujas saņemšanas J. Vaivods semināra celtniecību uzticēja priesterim Oļģertam Daļeckim. Projektēšanas darbus veica arhitekts Atis Bīviņš. Garīgais seminārs tika celts ar diviem korpusiem — viens uz vecās saimniecības ēkas pamatiem — tajā sākotnēji tika ierīkots gan mācību, gan dzīvojamais korpuss, bet vēlāk tikai istabiņas dzīvošanai (pašlaik tur ir RARZI mājvieta), otrs, krietni lielāks, no tā pa labi, kur atrodas (arī pašlaik) mācību korpuss, dzīvojamā daļa, bibliotēka, kapela, semināra rektora un inspektora darba istabas un dzīvojamie apartamenti, saimniecības telpas un pagrabi. Pirmais korpuss tika pabeigts 1983. gadā ar kopējo platību 613 kvadrātmetri. Otrā korpusa būvniecība aizsākās 1985. gadā. Tās celtniecībā iesaistījās arī semināra audzēkņi. Tas tika galīgi pabeigts un nodots ekspluatācijā 1992. gadā. Otrā korpusa kopējā platība ir 3040 kvadrātmetri. Semināru 1993. gada 8. septembrī savas vizītes laikā Latvijā apmeklēja toreizējais pāvests Jānis Pāvils II.[2]
Nosaukuma vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1920—1928: Rīgas diēzes Garīgais seminārs
- 1928—1938: Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu Teoloģiskā augstskola
- 1938—1940: Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultāte
- 1943—1946: Latvijas Universitātes/Latvijas Valsts universitātes Romas katoļu teoloģijas augstskola
- 1946—1951: Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgais seminārs
- 1954—2017: Rīgas metropolijas Romas katoļu Garīgais seminārs
- 2017-pašlaik: Latvijas starpdiecēžu garīgais seminārs
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 963. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ Cakuls. J. 2001. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. XX. gs. 436. - 445. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |