Pīters Zēmanis
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Pīters Zēmanis (nīderlandiešu: Pieter Zeeman, 1865. gada 25. maijs — 1943. gada 10. oktobris) bija nīderlandiešu fiziķis. Par 1896. gadā atklāto Zēmaņa efektu 1902. gadā kopā ar Hendriku Lorencu saņēmis Nobela prēmiju fizikā.[1]
Dzimis garīdznieka ģimenē. Akadēmisko izglītību ieguvis 1890. gadā Leidenes Universitātē, kur darbojies Heikes Kamerlinga-Onesa un Hendrika Lorenca vadībā. Pēc tam kā docētājs 1897. gadā uzsācis darbu Amsterdamas Universitātē, kur 1900. kļuvis par profesoru, bet no 1908. gada vadījis Fizikas institūtu.[2]
1896. gadā pēc H. Lorenca lūguma Zēmanis, kura zinātniskie pētījumi saistījās ar optiku un atomspektroskopiju,[2] veica izpēti par to, kā magnētiskais lauks ietekmē starojumu. Šī pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka, ievietojot gaismas avotu magnētiskajā laukā, noris izstarotās gaismas spektrāllīniju sašķelšanās, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Zēmaņa efekts.[1] Par šo atklājumu abi zinātnieki 1902. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 310. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 575. lpp.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1902». Nobel Foundation.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīters Zēmanis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Pītera Zēmana biogrāfija Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vilhelms Rentgens |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Hendriku Lorencu 1902 |
Pēctecis: Anrī Bekerels, Pjērs Kirī un Marija Sklodovska-Kirī |
|