Pāriet uz saturu

Latvijas krievi: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(Viena starpversija, ko saglabājuši 7 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Etniskas grupas infokaste
⚫
'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref>
| group = '''Latvijas krievi'''
⚫
Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> <!--Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>-->
| pop = 437 587 jeb 23,38 % no iedzīvotāju kopskaita (2024)
| popplace =
| image = [[Attēls:Russians_in_Baltic_States_(2021).svg|214px]]
| image_caption = Krievu īpatsvars [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 2021. gadā
| native_name = ''Русские в Латвии''
| regions = [[Rīga]], [[Pierīga]], [[Daugavpils]], kā arī citas [[Veidne:Latvijas lielākās pilsētas|Latvijas lielas pilsētas]]
}}'''Latvijas krievi''' ir skaitliski lielākā [[Latvijas mazākumtautības|Latvijas mazākumtautība]]. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2023. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 445 612 krievi (23,7% no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 298 684 (67,0%) bija [[Latvijas pilsoņa pase|Latvijas pilsoņi]], 115 719 (26,0%) [[Latvijas nepilsoņi]], bet 31 209 (7,0%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE060/|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref>
⚫
<!--Pēc [[2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no valsts iedzīvotāju kopskaita).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=Skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits un atsevišķu tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā |access-date={{dat|2013|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref>
⚫
Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 (64,3%) bija Latvijas pilsoņi, 147 220 (27,3%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]], bet 45 103 (8,4%) citu valstu (galvenokārt [[Krievijas Federācija]]s) pilsoņi.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190217201111/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/backup/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf |date={{dat|2019|02|17||bez}} }} (datums=01.01.2019)</ref> Pēc 2010. gada Iedzīvotāju reģistra datiem 366 489 (59,4%) bija Latvijas pilsoņi, bet 221 174 (35,9%) [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]].<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības]</ref>-->


== Skaits pašvaldībās (2022) ==
== Skaits pašvaldībās (2023) ==
Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā un citās lielākajās pilsētās, izņemot [[Latgale|Latgali]], kur liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9176/download |title=Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2022|access-date=26.09.2022 |archive-date= |archive-url= }}</ref>
Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā (11,1 %) un Daugavpilī (2,0 %), kā arī citās lielākajās pilsētās, izņemot [[Latgale|Latgali]], kur liela daļa krievu dzīvo arī laukos:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023|archive-date=|archive-url=}}</ref>
{{columns |width=200px
{{columns |width=200px
|col1=
|col1=
* [[Rīga]] — 238 377
* [[Rīga]] — 211 038
* [[Daugavpils]] — 42 406
* [[Daugavpils]] — 36 971
* [[Liepāja]] — 20 813
* [[Liepāja]] — 17 828
* [[Jūrmala]] — 20 523
* [[Jūrmala]] — 16 422
* [[Jelgava]] — 14 821
* [[Jelgava]] — 13 271
* [[Rēzekne]] — 12 342
* [[Rēzekne]] — 10 772
* [[Ventspils]] — 9271
* [[Ventspils]] — 8112
* [[Jēkabpils]] — 5114


|col2=
|col2=
* [[Rēzeknes novads]] — 11 134
* [[Rēzeknes novads]] — 10 164
* [[Augšdaugavas novads]] — 9873
* [[Augšdaugavas novads]] — 8617
* [[Ropažu novads]] — 8678
* [[Ropažu novads]] — 8222
* [[Salaspils novads]] — 8325
* [[Salaspils novads]] — 7706
* [[Jēkabpils novads]] — 8089
* [[Jēkabpils novads]] — 7393
* [[Olaines novads]] — 7626
* [[Olaines novads]] — 7207
* [[Ludzas novads]] — 7329
* [[Ludzas novads]] — 6620
* [[Ogres novads]] — 7297
* [[Ogres novads]] — 6560
* [[Mārupes novads]] — 6410

}}
}}


33. rindiņa: 45. rindiņa:


[[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]
[[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 02.JPG|250px|thumb|right|19. gadsimta otrajā pusē [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Jekimāni|Jekimānu]] sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]
Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku.
Pēc [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada [[dzimtbūšana]]s atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, [[ukraiņi]] un [[baltkrievi]] veidoja 12%,<ref>М. Тульский, У. Ушацкис [http://demoscope.ru/weekly/033/evro01.php Итоги переписи населения Латвии ''demoscope.ru'']</ref> 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,<ref>[http://st.volny.edu/index.html?p%5B1%5D=14 Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии]</ref> 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes<ref>Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa [[Lielvārdes josta]]i ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu</ref> un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no [[Smoļenskas guberņa|Smoļenskas]], [[Rjazaņas guberņa|Rjazaņas]], [[Maskavas guberņa|Maskavas guberņām]]. Imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku.


Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā.
Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņās]] 50 krievi tika apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas Republikas nodibināšana]]s 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā.


[[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]
[[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Latgale 18.JPG|250px|thumb|right|1930. gados [[Rogovka|Rogovkā]], [[Latgale|Latgalē]] celta krievu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīca [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]]
1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā iznākošs preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām mazākumtautībām tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā.
1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no [[Padomju Krievija]]s, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja [[Latgale|Latgalē]] (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas [[Saeima|Saeimās]] krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits [[pārlatviskošana]]s politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā.


Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru.
Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. [[1959. gada tautas skaitīšana]]s dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvijas PSR]] valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot [[Skola|skolu]] tīklu, kur mācību valoda bija [[krievu valoda]] (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot [[Bērnudārzs|bērnudārzus]], kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Vēsture vidusskolai IV daļa |author=Valdis Klišāns |year=2005 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn=9984-37-066-6 |chapter=XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija}}</ref> Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru.
55. rindiņa: 67. rindiņa:
! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads
! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads
! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref>
! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS070/|title=IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMS010/|title=IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums
|-
|-
238. rindiņa: 250. rindiņa:
| align="right" | 9061
| align="right" | 9061
| align="right" style="color: red" | -6284
| align="right" style="color: red" | -6284
| align="right" style="color: red" |
| align="right" style="color: red" |


|-
|-
253. rindiņa: 265. rindiņa:
|-
|-
! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads
! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads
! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/|title=IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref>
! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceR" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums
! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums
! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE040/|title=IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=26.11.2023}}</ref>
! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceQ" />
! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo
! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo
364. rindiņa: 376. rindiņa:
| 2022
| 2022
| align="right" | 454 350
| align="right" | 454 350
| align="right" | 1446
| align="right" | 9294
| align="right" style="color: red" | -7848
| align="right" | 3648
| align="right" | 4501
| align="right" style="color: red" | -853
|-
| 2023
| align="right" | 445 612
| align="right" | 1091
| align="right" | 8369
| align="right" style="color: red" | -7278
| align="right" | 2925
| align="right" | 3657
| align="right" style="color: red" | -732
|-
| 2024
| align="right" | 437 587
| align="right" |
| align="right" |
| align="right" |
| align="right" |
373. rindiņa: 403. rindiņa:
|}
|}


Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:
Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:<ref name=":1" />
{| class="wikitable"
{| class="wikitable"
|-
|-
! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2015 !! 2020 !! 2023'''
!2024
|-
|-
| [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119
| [[krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 556 434 || 512 400 || 471 206 || 445 612
|437 587
|-
|-
| no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27%
| no kopējā iedz. sk.|| 8%|| 6%|| 10%|| 11%|| 11%|| 27%|| 30%|| 33%|| 34%|| 30%|| 27% || 26% || 25% || 24%
|23.38%
|}
|}


Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:
Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās Statistikas pārvaldes]] datiem pēdējos gados strauji samazinās [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņu statusā]] esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:<ref name=":0" />


{| class="wikitable"
{| class="wikitable"
395. rindiņa: 428. rindiņa:
! 2017
! 2017
! 2018
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023

|-
|-
! Pavisam
! Pavisam
403. rindiņa: 442. rindiņa:
| 495 528
| 495 528
| 487 250
| 487 250
| 478 667
| 471 206
| 463 587
| 454 350
| 445 612

|-
|-
! Latvijas pilsoņi <br /> (īpatsvars)
! Latvijas pilsoņi <br /> (īpatsvars)
411. rindiņa: 456. rindiņa:
| 314 428<br /> (63,4%)
| 314 428<br /> (63,4%)
| 312 057<br /> (64,0%)
| 312 057<br /> (64,0%)
| 309 620<br /> (64,7%)
| 307 627<br /> (65,3%)
| 305 448<br /> (65,9%)
| 302 230<br /> (66,5%)
| 298 684<br /> (67,0%)

|-
|-
! Latvijas nepilsoņi <br /> (īpatsvars)
! Latvijas nepilsoņi <br /> (īpatsvars)
419. rindiņa: 470. rindiņa:
| 146 962<br /> (29,7%)
| 146 962<br /> (29,7%)
| 141 232<br /> (29,0%)
| 141 232<br /> (29,0%)
| 135 460<br /> (28,3%)
| 130 399<br /> (27,7%)
| 125 560<br /> (27,1%)
| 120 205<br /> (26,5%)
| 115 719<br /> (26,0%)

|-
|-
! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi) <br /> (īpatsvars)
! citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi) <br /> (īpatsvars)
427. rindiņa: 484. rindiņa:
| 34 138<br /> (6,9%)
| 34 138<br /> (6,9%)
| 33 961<br /> (7,0%)
| 33 961<br /> (7,0%)
| 33 587<br /> (7,0%)
| 33 180<br /> (7,0%)
| 32 579<br /> (7,0%)
| 31 915<br /> (7,0%)
| 31 209<br /> (7,0%)

|-
|-
|}
|}
⚫
Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība<ref name=":1" />:
Avots: Centrālās Statistikas pārvaldes datubāze.<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0093.px/?rxid=cd ISG093. Pastāvīgo iedzīvotāju valstiskā piederība un tautība gada sākumā (dati par 2013-2018)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180803223913/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0093.px/?rxid=cd |date={{dat|2018|08|03||bez}} }} apmeklēts 2019. gada 22. augustā</ref>


⚫
Pēc [[Latvijas Republika]]s valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība:
{{bar box
{{bar box
|width = 400px
|width = 400px
|float = left
|float = left
|title = Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem
|title = Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2020. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2020. |access-date=02.08.2020 |archive-date=24.03.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf }}</ref>
|titlebar = #ddd
|titlebar = #ddd
|bars =
|bars =
{{bar percent|Krievi '''(529 941)''' |red|25.4}}
{{bar percent|'''Krievi (445 612)''' |red|23.7}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (65 315) |violet|3.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (56 675) |blue|3.0}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (50 850) |blue|2.4}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (55 929) |violet|3.0}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (42 808) |black|2.1}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (35 446) |black|1.9}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (25 307) |yellow|1.2}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (20 530) |yellow|1.1}}
{{bar percent|Cita tautība (62 198) |purple|3.0}}
{{bar percent|[[Čigāni|Romi (čigāni)]] (4 677) |orange|0.2}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (48 175) |pink|2.3}}
{{bar percent|[[Ebreji]] (4 076) |brown|0.2}}
{{bar percent|[[Igauņi]] (1 478) |pink|0.1}}
{{bar percent|Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (82 683) |purple|4.4}}

}}
}}
{{-}}
{{-}}
456. rindiņa: 521. rindiņa:
* [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996);
* [[Igors Činnovs]] — dzejnieks, dzimis Tukumā (1909—1996);
* [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti|Dubultos]] (1879—1888);
* [[Ivans Gončarovs]] — rakstnieks, vasaras pavadīja [[Dubulti|Dubultos]] (1879—1888);
* [[Aleksandrs Kaleri]] — kosmonauts, dzimis Jūrmalā;
* [[Aleksandrs Kaleri]] — astronauts, dzimis Jūrmalā;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941);
* [[Meletijs Kaļistratovs]] — sabiedriskais darbinieks un politiķis (1896—1941);
* [[Aleksandrs Kaverzņevs]] – žurnālists (1932–1983);
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901);
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] — embriologs, dzimis Latgalē (1840—1901);
* [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883);
* [[Vladimirs Kovaļevskis]] — paleontologs, dzimis Latgalē (1842—1883);
* [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844);
* [[Ivans Krilovs]] — fabulists, dzīvoja arī Rīgā (1769—1844);
* [[Nikolajs Loskis]] — filosofs, dzimis Krāslavā (1870—1965);
* [[Nikolajs Loskis]] — filozofs, dzimis Krāslavā (1870—1965);
* [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953);
* [[Vera Muhina]] — tēlniece, dzimusi Rīgā (1889—1953);
* [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990);
* [[Valentīns Pikulis]] — rakstnieks, dzīvoja Rīgā (1962—1990);
* [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, LU profesors, dzīvoja Rīgā (1922—1944);
* [[Vasilijs Sinaiskis]] — jurists, dzīvoja Rīgā (1922—1944);
* [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā;
* [[Anatolijs Solovjovs]] — kosmonauts, dzimis Rīgā;
* [[Oļegs Terentjevs]] — [[radio]] [[inženieris]]-[[zinātnieks]], [[ģenerālis]], dzimis Rīgā, dzīvoja Daugavpilī (1950—1967).
* [[Oļegs Terentjevs]] — [[ģenerālmajors]], dzīvoja Daugavpilī (1950—2019).


== Krievi latvju dainās ==
== Krievi latvju dainās ==
563. rindiņa: 629. rindiņa:
== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==
* [[Krievu valoda Latvijā]]
* [[Krievu valoda Latvijā]]
* [[Krievu diaspora]]


== Atsauces ==
== Atsauces ==
583. rindiņa: 650. rindiņa:
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības|Krievi]]
[[Kategorija:Krievi]]
[[Kategorija:Krievi]]
[[Kategorija:Slāvi]]
[[Kategorija:Latvijas tautas]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 20. jūlijs, plkst. 13.19

Latvijas krievi
Русские в Латвии
Krievu īpatsvars Baltijas valstīs 2021. gadā
Visi iedzīvotāji
437 587 jeb 23,38 % no iedzīvotāju kopskaita (2024)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Rīga, Pierīga, Daugavpils, kā arī citas Latvijas lielas pilsētas

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2023. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 445 612 krievi (23,7% no kopējā iedzīvotāju skaita), no viņiem 298 684 (67,0%) bija Latvijas pilsoņi, 115 719 (26,0%) Latvijas nepilsoņi, bet 31 209 (7,0%) citu valstu (galvenokārt Krievijas Federācijas) pilsoņi.[1]

Skaits pašvaldībās (2023)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairums Latvijas krievu dzīvo Rīgā (11,1 %) un Daugavpilī (2,0 %), kā arī citās lielākajās pilsētās, izņemot Latgali, kur liela daļa krievu dzīvo arī laukos:[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvijas krievu vēsture

Etnonīmam „krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar Polockas krivičiem, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan Novgorodas slovēņus, gan tirgotājus no Vitebskas un Pleskavas. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns — krievu krāmu bodnieku — amats.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. Zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb „plotnieku” (vācu: Plotincken), organizētu pēc cunftu principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās.

19. gadsimta otrajā pusē Rēzeknes apriņķa Jekimānu sādžā celta un 1920. gadā daļēji pārbūvēta Latgales krievu zemnieku māja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

Pēc Baltijas provinču pievienošanas Krievijas Impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada dzimtbūšanas atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, ukraiņi un baltkrievi veidoja 12%,[3] 1920. gadā — 5,9% krievu un 4,3 % baltkrievu,[4] 1935. gadā — 8,8% krievu un 1,4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes[5] un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no Smoļenskas, Rjazaņas, Maskavas guberņām. Imperatora Aleksandra II reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907.—1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku.

Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji (ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c.) pameta Latviju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši — krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. Brīvības cīņās 50 krievi tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā.

1930. gados Rogovkā, Latgalē celta krievu pareizticīgo baznīca Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

1920. gadā Latvijā dzīvoja 134 746 krievi, bet 1935. gadā 206 499 (10,59% no iedzīvotāju kopskaita). Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no Padomju Krievijas, Abrenes apriņķa austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai (tajos krievi bija ievērojamā pārākumā) un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89,44%, bet Latgalē — 95,21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja Latgalē (74,56%) un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas (pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas). Visās četrās pirmskara Latvijas Saeimās krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā izdodams preses izdevumu tīkls — dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20.—30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits pārlatviskošanas politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām (bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas). Krieviem līdz ar citām mazākumtautībām tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā.

Krievu skaita īpatsvars ievērojami palielinājās pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara laikā. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. 1959. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. PSRS un Latvijas PSR valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot skolu tīklu, kur mācību valoda bija krievu valoda (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot bērnudārzus, kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml.[6] Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācijas saldo samazinās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku — no kuriem liela daļa bija krievi, — bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru.

Krievu skaita izmaiņas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas krievu skaita izmaiņas (kopš 1979)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ikgadējās skaita izmaiņas
Gads Kopējais skaits[7] Dzimušo skaits[8] Mirušo skaits[9] Dabiskais pieaugums
1979 821 464
1980 11 839 7978 3861
1985 12 840 9 023 3817
1986 13 317 8340 4977
1987 13 396 8397 4999
1988 13 012 9018 3994
1989 905 515 11 698 9239 2459
1990 10 910 10 033 877
1991 9716 10 261 -545
1992 8292 10 825 -2533
1993 6495 11 894 -5399
1994 5832 12 460 -6628
1995 5370 11 811 -6441
1996 5096 10 330 -5234
Ikgadējās skaita izmaiņas
Gads Kopējais skaits[7] Dzimušo skaits[8] Mirušo skaits[9] Dabiskais pieaugums
1997 4726 10 102 -5376
1998 4785 10 278 -5493
1999 5109 9869 -4760
2000 703 243 5350 9856 -4506
2001 5156 10 164 -5008
2002 5254 9916 -4662
2003 5404 9868 -4464
2004 5302 9927 -4625
2005 3649 10 294 -6645
2006 3182 10 401 -7219
2007 3079 10 074 -6995
2008 3111 9466 -6355
2009 2777 9061 -6284
2010 2194 9309 -7115
Ikgadējās skaita izmaiņas (pēc CSB datiem)
Gads Kopējais skaits[10] Dzimušo skaits[8] Mirušo skaits[9] Dabiskais pieaugums Imigrējušo skaits[11] Emigrējušo skaits[11] Migrācijas saldo
2011 556 434 2064 8737 -6673 3071 11 087 -8016
2012 541 840 2341 8956 -6615 4059 8879 -4820
2013 530 419 3454 8917 -5463 2469 7068 -4599
2014 520 136 3554 8755 -5201 3191 5722 -2531
2015 512 400 3632 8689 -5057 2632 5567 -2935
2016 504 370 3347 8657 -5310 2199 5753 -3554
2017 495 528 2893 8713 -5820 2311 4775 -2464
2018 487 250 2633 8840 -6207 2006 4411 -2405
2019 478 667 2293 8185 -5892 2057 3648 -1591
2020 471 206 2080 8746 -6666 1729 2707 -978
2021 463 587 1872 10 767 -8895 2775 3194 -419
2022 454 350 1446 9294 -7848 3648 4501 -853
2023 445 612 1091 8369 -7278 2925 3657 -732
2024 437 587

Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:[10]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2015 2020 2023 2024
krievi 154 561 91 477 193 648 201 778 206 499 556 448 704 599 821 464 905 515 703 243 556 434 512 400 471 206 445 612 437 587
no kopējā iedz. sk. 8% 6% 10% 11% 11% 27% 30% 33% 34% 30% 27% 26% 25% 24% 23.38%

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pēdējos gados strauji samazinās nepilsoņu statusā esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:[1]

2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Pavisam 530 419 520 136 512 400 504 370 495 528 487 250 478 667 471 206 463 587 454 350 445 612
Latvijas pilsoņi
(īpatsvars) 		324 048
(61,1%) 		321 165
(61,7%) 		318 557
(62,2%) 		316 920
(62,8%) 		314 428
(63,4%) 		312 057
(64,0%) 		309 620
(64,7%) 		307 627
(65,3%) 		305 448
(65,9%) 		302 230
(66,5%) 		298 684
(67,0%)
Latvijas nepilsoņi
(īpatsvars) 		176 382
(33,2%) 		167 222
(32,2%) 		159 804
(31,2%) 		153 098
(30,4%) 		146 962
(29,7%) 		141 232
(29,0%) 		135 460
(28,3%) 		130 399
(27,7%) 		125 560
(27,1%) 		120 205
(26,5%) 		115 719
(26,0%)
citi (galvenokārt Krievijas pilsoņi)
(īpatsvars) 		29 989
(5,7%) 		31 749
(6,1%) 		34 039
(6,6%) 		34 352
(6,8%) 		34 138
(6,9%) 		33 961
(7,0%) 		33 587
(7,0%) 		33 180
(7,0%) 		32 579
(7,0%) 		31 915
(7,0%) 		31 209
(7,0%)

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība[10]:

Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem
Krievi (445 612)
  
 23.7%
Ukraiņi (56 675)
  
 3.0%
Baltkrievi (55 929)
  
 3.0%
Poļi (35 446)
  
 1.9%
Lietuvieši (20 530)
  
 1.1%
Romi (čigāni) (4 677)
  
 0.2%
Ebreji (4 076)
  
 0.2%
Igauņi (1 478)
  
 0.1%
Cita tautība, ieskaitot neizvēlētu (82 683)
  
 4.4%

Ievērojami ar Latviju saistīti krievi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievi latvju dainās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Barona „Latvju dainās” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu „krievi”, bet Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Latgales (40%) un Vidzemes (26%). Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušās tajā vēstures periodā, kad letgaļu kaimiņu tauta bija kriviči. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par „krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana Krievijas Impērijas karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma „krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu „krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.[12]

Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem Livonijas kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā:[13]

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kur man citi bāleliņi?
Cits krievos, cits leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
3839-379

Lai nāk krievi, lai nāk leiši,
Es to daudzi nebēdāju:
Krievos man īsta māsa,
Leišos īsti bāleliņi.
3847-68

Gaidu, gaidu, ko es gaidu?
Gaidu krieva atnākam;
Atnāks krievs šai zemê,
Būs man miežu arājiņš.
9899-0

Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kur tu liksi, nedevusi?
Atnāks krievi, aizvedìs,
Nebūs tev, nebūs man.
14713-0

Krievis krievis tautu dēls,
Aizved mani krievmalā;
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraun manu vainadziņu.
22466-324

Vediet mani kur vezdami,
Caur Maskavu nevediet:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Noraus manu vainadziņu.
22466-91

Tā sacīja bāleliņi,
Krievam māsas nedošot;
Nu iedeva mūs' māsiņu
Pašam krievu kaprāļam.
22475-2

Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Krievi nāca šâi zemê;
Daža laba mātes meita
Paliks krieva līgaviņa.
31904-0

Krievi, krievi, ko gaidat,
Leiši (poļi) nāca šâi zemê!
Trinat piešus, aunat kājas,
Seglojat kumeliņus.
32067-0

Krievi, krievi, Maskalīt,
Kam nokāvi bāleliņus!
Kam pameti rudzu lauku
Kà ūdeni līgojam!
32069-0

Apkārt Rīgu riņķī gāju,
Milnu nesu rociņā.
Pretī nāca krievu meita,-
Dosi malt, vaj nedosi?
Krievu meita atbildēja:
Sen jau krievi izmaluši.
34448-1

Krīvūs devu sov' muosiņu,
Leišūs jēmu līgaviņu;
Krīvi znūti, leiši svaiņi,
Kur bej celt īnaidiņu?
46167-326

Vienu meitu leišos devu,
Otru tālā krievu zemē;
Tālajā krievu zemē
Man saulīte norietēja.
46172-300

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Oficiālās statistikas portāls. «IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2023». Skatīts: 26.11.2023.
  2. ↑ Oficiālās statistikas portāls. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 26.11.2023.
  3. ↑ М. Тульский, У. Ушацкис Итоги переписи населения Латвии demoscope.ru
  4. ↑ Этнические процессы и ЭКЗ в Латвии
  5. ↑ Iespējams, ka krievu ieceļotāju ietekmē Lielvārdes tautas tērpa Lielvārdes jostai ir līdzība ar tradicionālo Ziemeļkrievu ornamentu
  6. ↑ Valdis Klišāns. «XXIV nodaļa Baltija komunisma varā, 5. Nacionālās attiecības. Rusifikācija». Vēsture vidusskolai IV daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. ISBN 9984-37-066-6.
  7. ↑ 7,0 7,1 IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 Oficiālās statistikas portāls. «IDS070. Dzīvi dzimušo skaits pēc tautības 1980 - 2022». Skatīts: 26.11.2023.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 Oficiālās statistikas portāls. «IMS010. Mirušo skaits pēc tautības 1980 - 2022». Skatīts: 26.11.2023.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 Oficiālās statistikas portāls. «IRE020. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1980 - 2023». Skatīts: 26.11.2023.
  11. ↑ 11,0 11,1 Oficiālās statistikas portāls. «IBE040. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs 2011 - 2022». Skatīts: 26.11.2023.
  12. ↑ Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga : Zinātne, 2005. 137. lpp. ISBN 978-9984-76-732-1.
  13. ↑ Piemēram, 1782. gadā A. V. Hupeļa grāmatā ievietotā tautas dziesma: "Ak tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina, Zaļa zaļa diena aug, Vēl sarkana saule lec. Vai tu mani bāluliņi, Krievi pili dedzina" August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 102. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68.—97. lpp.
  • I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. ISBN 978-9984-624-55-6

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas mazākumtautības Valsts karogs: Latvija
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_krievi&oldid=4092695"