Latvijas lietuvieši
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
20 155 (2024) | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Leišmale, Lejaskurzeme, Jelgava, Rīga | |
Reliģijas | |
katoļticība | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
latvieši, latgalieši | |
Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Vairums Latvijas lietuviešu dzīvo gan Leišmalē (novados gar Latvijas—Lietuvas robežu), gan arī Liepājas un Jelgavas pilsētās. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē (Dunikas, Bārtas, Kalētu un Gramzdas pagastos), kā arī Zemgales (Vecsaules un Skaistkalnes pagastos) un Sēlijas (Kurmenes un Mazzalves pagastos) pierobežā.
2023. gadā Latvijas lietuvieši bija piektā lielākā mazākumtautība:
Lietuviešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2024)
Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 | 2024 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
lietuvieši | 26 026 | 25 538 | 23 192 | 25 885 | 22 913 | 32 383 | 40 589 | 37 818 | 34 630 | 33 430 | 24 479 | 20 155 |
Lietuvieši latvju dainās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 460 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "leiši", pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Vidzemes (48%). Tomēr ne viemēr leksēma leiši nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Augšzemes (Sēlijas) vai arī Zemgales iedzīvotājus.[2]
Daļa latviešu tautasdziesmu par leišiem radušās kā atmiņas par 12.—15. gadsimta lietuviešu sirojumiem Latvijā vai arī par 16. un 17. gadsimta kariem:
Leiši leiši mani brāļi, |
Ai Dieviņ, ai Dieviņ, |
Es gribēju leišu zemi |
Lai nāk krievi, lai nāk leiši, |
Pūļi pūļi, leiši leiši, |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.
- ↑ Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 18 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aldona Treija (2004. gada 6. aprīlis). Lietuviešu atzars Latvijas valstī. Providus. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.