Pāriet uz saturu

Valerijans Zondaks

Vikipēdijas lapa
Valerijans Zondaks
Baznīcas vārds Valerijans Zondaks

Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzimis 1908. gada 2. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Viļakas pagasts, Latvija
Miris 1986. gada 27. septembrī (78 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Vecāķi, Latvija
Apglabāts Rīga, Rīgas Svētā Franciska baznīca
Rīgas arhidiecēzes, Liepājas diecēzes bīskaps
Inkardinācija Rīgas arhidiecēze, Liepājas diecēze
Ticība Katolisms
Rits Romas katoļu baznīca
Tituls Viņa Ekselence Tabaikaras titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps
Bīskapa pastorālie amati
1.amats Rīgas arhidiecēzes, Liepājas diecēzes palīgbīskaps
Laiks 12.11.1972. - 27.09.1986.
Ordinācija
Priesteris 1932. gada 8. maijāRīga, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāleAntonijs Springovičs
Bīskaps (nominēts) 1972. gada 29. oktobrī
Bīskaps (konsekrēts) 1972. gada 12. novembrī Roma, Svētā Pētera bazilika — Kardināls Agostino Kazarolli

Valerijans Zondaks (dzimis 1908. gada 2. aprīlī Viļakas pagastā, miris 1986. gada 27. septembrī Vecāķos) bija Romas katoļu baznīcas Tabaikaras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 28.10.1972., konsekrēts 12.11.1972.

Dzimis 1908. gada 2. aprīlī Viļakas pagasta Svilpovas ciemā. Pēc mācībām pamatskolā un Aglonas ģimnāzijā mācījās Rīgas Garīgajā seminārā, pēc kura beigšanas Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs 1932. gada 8. maijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē iesvētīja viņu par priesteri. Pirmā darba vieta no 1932. līdz 1940. gada 27. septembrim bija ticības mācības skolotājs Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijā un fizikas, astronomijas skolotājs Aglonas zēnu ģimnāzijā, sākot arī garīgo kalpošanu Aglonas bazilikā. Paralēli studēja dabaszinības un matemātiku Latvijas Universitātē, 1937. gadā iegūstot matemātikas maģistra grādu.[1]

1940. gadā, okupācijas režīmam slēdzot ģimnāzijas, priesteris pārgāja tikai uz pastorālo darbu. Vēlāk, atjaunojot Aglonas ģimnāzijas darbību, no 1941. gada oktobra līdz 1944. gada 24. septembrim bija tās skolotājs. No 1946. gada 24. augusta līdz 1953. gada 5. februārim bijis Rīgas Garīgā semināra profesors. No 1949. gada bijis kūrijas notārs, bet no 1952. gada kļuvis par kūrijas kancleru. 1953. gada 5. februārī čeka Valerijanu Zondaku apcietināja, piespriežot 25 gadus cietumsoda, bet vēlāk, pēc Staļina nāves soda laiku samazināja, reāli viņš ieslodzījumā atradās no 1953. gada 5. februāra līdz 1956. gada 17. jūlijam. Taču 1957. gada 15. jūnijā Zondaku atkal apcietināja, atbrīvojot no apcietinājuma 1960. gada 5. septembrī. Kopumā priesteris dažādos Padomju Savienības cietumos un nometnēs pavadīja sešus gadus un septiņus mēnešus.

Atgriežoties Latvijā, priesterim neļāva strādāt pastorālu darbu, tāpēc viņš dzīvoja pie Šķilbēnu draudzes prāvesta. Pastorālo kalpošanu atsāka 1960. gada oktobrī. 1966. gadā atsāka strādāt Rīgas Garīgajā seminārā, kurā no 1969. gada līdz pat nāvei 1986. gadā bija rektors.[1] 1972. gada 15. oktobrī Zondaks kopā ar toreizējo bīskapu Julijanu Vaivodu devās uz Romu, kur uzturoties aptuveni mēnesi, notika priestera prekanonizācija. 1972. gada 12. novembrī Valerijanu Zondaku Svētā Pētera bazilikas Ostrobramas kapelā arhibīskaps Kazarolli konsekrēja par bīskapu, asistējot bīskapam Julijanam Vaivodam un Lietuvas bīskapam Labukam. Nominējot Zondaku par bīskapu, pāvests Pāvils VI nominēja viņu par Tabaikaras titulārbīskapu, kā arī Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Julijana Vaivoda palīgbīskapu. 1985. gada 25. jūnijā Valerijans Zondaks un Aglonas dekāns Pēteris Onckulis bija Ljēžā, Beļģijā, kur katedrālē iesvētīja Andri Mariju Jerumani par priesteri, kas bija pirmais gadījums, kad Latvijas Baznīcas pārstāvji iesvēta latviešu priesteri ārzemēs. Bīskaps Valerijans Zondaks miris 1986. gada 27. septembrī Vecāķos.[2] Sēru Svētā Mise notika 1. oktobrī Rīgas Svētā Franciska baznīcā bīskapa Jāņa Cakula vadībā, koncelebrējot kardinālam Julijanam Vaivodam, bīskapam Kazimiram Duļbinskim un četriem Lietuvas bīskapiem, kā arī piedaloties 300 katoļu garīdzniekiem no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas. Bīskapu apbedīja Rīgas Svētā Franciska baznīcas dārzā, blakus semināram.[3]

Garīgā kalpošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1932. — 1940. Aglonas draudzes vikārs;
  • 10.1932. - 1937. Jaunaglonas ģimnāzijas kapelāns;
  • 22.12.1934. — 31.10.1937. Rušonas draudzes prāvests;
  • 27.09.1940. — 13.02.1941. Riebiņu draudzes prāvests;
  • 13.02.1941. — 10.1941. Raipoles draudzes prāvests;
  • 24.09.1944. — 24.08.1946. Barkavas draudzes prāvests;
  • 24.08.1946. — 05.02.1953. Rīgas Garīgā semināra profesors;
  • 24.08.1946. - 23.05.1949. Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs;
  • 23.05.1949. - 05.02.1953. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles prāvests, kūrijas notārs, no 1952.g. kūrijas kanclers;
  • 15.09.1956. - 15.06.1957. Asūnes draudzes prāvests;
  • 10.11.1960. - 05.06.1963. Nagļu draudzes prāvests;
  • 05.06.1963. - 24.09.1966. Vidsmuižas draudzes prāvests;
  • 24.09.1966. - 12.11.1972. Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs;
  • 28.10.1972. — pāvesta Pāvila VI nominēts par Tabaikaras titulārbīskapu, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskapu;
  • 12.11.1972. — 27.09.1986. Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps;
  1. 1,0 1,1 www.balvurcb.lv
  2. «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
  3. Cakuls J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1996. 325.-326.lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]