Komponists piedzima netālu no Šušas, ko bieži dēvē par Azerbaidžānas mūzikas un kultūras šūpuli. Pilsētu dēvēja arī par "Kaukāza mūzikas konservatoriju", jo tajā dzīvoja daudzi talantīgi mūziķi un dziedātāji.
Hadžibejovs 1908. gadā 22 gadu vecumā uzrakstīja pirmo operu islāma pasaulē Leyli və Məcnun (Leila un Madžnūns).[2][3] Šī bija pirmā no 7 operām un 3 muzikālajām komēdijām, ko Hadžibejovs sarakstīja savas dzīves laikā. Tajā izmantota azerbaidžāņu tradicionālās mūzikas unikalitāte, kas iestrādāta Rietumu mūzikas žanrā, izmantojot abām tradīcijām raksturīgos instrumentus.[4] Arī turpmāk komponists bieži apvienoja rietumu un austrumu muzikālās tradīcijas. Hadžibejovs sacerēja mūziku Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikasvalsts himnai, ko atkārtoti pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības. Viņš komponēja arī Azerbaidžānas himnu, ko izmantoja padomju laikā.
Hadžibejevs nomira no diabēta 63 gadu vecumā un tika apglabāts Goda alejā Baku.[5]
↑Soviet music and society under Lenin and Stalin: the baton and sickle. BASEES/Routledge series on Russian and East European studies (Transferred to digital printing izd.). London New York : Routledge. 2009. ISBN978-0-415-30219-7.
↑«От "Лейли и Меджнун" до "Кёроглы"» (krievu). Статья опубликована в газ. „Бакинский рабочий" от 16 марта 1938 года № 61, а также в сб. „Искусство азербайджанского народа", М.—Л., 1938 г. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 18. jūnijs.