Pāriet uz saturu

Teodors Vītols

Vikipēdijas lapa
Teodors Vītols
Teodors Vītols
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 1. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Taurkalnes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1948. gada 15. janvārī (59 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Nodarbošanās inženieris

Teodors Vītols (1888—1948) bija latviešu elektroinženieris, Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) direktors (1932—1940).

Dzimis 1888. gada 1. martā Taurkalnes pagastā. Studēja Pēterburgas Ķeizariskajā Politehniskajā institūtā (krievu: Императорский Санкт-Петербургский политехнический институт), izslēgts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijas notikumos. 1929. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē.

1932. gadā kļuva par Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) direktoru, uzsākot rūpnīcas pārveidi — sākot ar nosakuma, zīmola maiņu un beidzot ar Eiropas līmeņa reklāmas kampaņu, pieeju un kvalitāti ražošanā. Pieņēma lēmumu par fotoaparāta Minox ražošanu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņu atcēla no VEF galvenā direktora amata. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, pēc tam uz ASV. Miris 1948. gada 15. janvārī Ņujorkā.[1]

Tikšanās ar Minox izgudrotājiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936. gadā Valters Caps un Rihards Jirgens Rīgā tikās ar VEF vadītājiem. Lai kliedētu neuzticību, izgudrotāji veica fotouzņēmumus ar miniatūro fotokameru. Rūpīgi tos izpētījis, VEF ģenerāldirektors Vītols diezgan klusēja, tad, ne vārda nesakot, piecēlās, paspieda Valteram Capam roku un teica: "Apsveicu!". Ar to arī lieta beidzās. Tika sastādīta iepriekšēja vienošanās, kurai 1936. gada 6. oktobrī sekoja galīgais līgums, kurā bija teikts: "Šis līgums attiecas uz Minox miniatūru kameru, ko izgudroja un izstrādāja Valters Caps, un attiecīgiem Minox piederumiem". Papildus kamerai līguma priekšmets bija aparāta statīvs, attīstāmā tvertne, autofokusa foto palielinātājs un ierīce negatīvu apskatei.[2]

  1. Latvju enciklopēdija 3. sēj. P-Ž. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955.
  2. Enn Hendre. Leiutis, mis läks maailma Eestist (igauniski)