Pēc studiju beigšanas 1931. gadā S. Slaucītāju ievēlēja par fakultātes asistentu, 1935. gadā par privātdocentu, vēlāk par docentu. Ar Morberga stipendiju viņš papildinājās Stokholmas observatorijā.[3]
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku Vācu jūras observatorijā.
Pēc kara beigām viņš no 1946. līdz 1948. gadam bija docētājs Baltijas Universitātē.[1]
1948. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Argentīnā, kur 1952. gadā kļuva par docētāju Laplatas Universitātē, 1959. gadā par profesoru.[1] No 1952. līdz 1975. gadam Slaucītājs vadīja Laplatas astronomijas observatoriju.[1]
Nodarbojās ar Dienvidu puslodes zvaigznāju pētīšanu.[1] Slaucītājs ir uzlabojis vairākus astronomiskos instrumentus, tāpat konstruējis jaunu fotoelektrisko reģistrētāju.[1] Ir apmēram 40 zinātnisku rakstu autors.[1]
