Pāriet uz saturu

Nomētāšana ar akmeņiem

Vikipēdijas lapa
Svētais Stefans, pirmais kristietības moceklis, 1506. gadā gleznojis Markss Reihlihs (1460—1520)

Nomētāšana ar akmeņiem ir sena soda izpildes forma, kas tiek izmantota kā nāvessods. Šī metode tiek pielietota, lai sodītu cilvēkus par noteiktiem pārkāpumiem, parasti saistītiem ar morāles vai reliģiskajiem likumiem, piemēram, laulības pārkāpšanu, izvarošanas apsūdzībām, homoseksualitāti vai citām morālām "novirzēm". Soda izpildes laikā personu nomētā ar akmeņiem, līdz tā mirst no traumām.

Parasti persona, kura tiek sodīta, tiek apbedīta līdz pleciem vai viduklim zemē, atstājot tikai galvu vai ķermeņa augšdaļu virs zemes. Cilvēku grupa (dažreiz tie ir vietējie iedzīvotāji vai liecinieki) sāk mest akmeņus uz sodīto personu. Akmeņi tiek izvēlēti tā, lai tie nebūtu pārāk mazi (lai nodarītu ievainojumus), bet arī ne pārāk lieli (lai nenogalinātu tūlīt, tā pagarinot ciešanas). Persona parasti mirst no galvas vai ķermeņa traumām, pēc ilga un mokoša ciešanu perioda.

Karte, kurā attēlotas valstis, kurās publiska nomētāšana ar akmeņiem ir tiesas vai ārpustiesas soda veids

Nomētāšana ar akmeņiem ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās sabiedrībās un kultūrās. Tā ir minēta gan senajā Bībelē (Vecajā Derībā), gan Islāma svētajos tekstos (šariata likums), dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu, lai gan tas tiek plaši kritizēts gan starptautiski, gan pašās musulmaņu sabiedrībās.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]