Pāriet uz saturu

Mazsalacas vidusskola

Vikipēdijas lapa
Mazsalacas vidusskola
Mazsalacas vidusskolas ēka Parka 30, Mazsalacā, Valmieras novadā
Atrašanās vieta
Parka iela 30, Mazsalaca Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips vidusskola
Dibināta 1919. gadā
Direktors Dainis Jurka (p.i.)
Mājaslapa

Mazsalacas vidusskolā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas Valmieras novadā.

Mazsalacas draudzes skolas ēkas 19. gadsimtā.

Mazsalacas draudzes skolu nodibināja Zviedru Vidzemes laikā 1685. gadā, tajā mācīja lasīt un skaitīt pātarus un garīgās dziesmas. 19. gadsimta sākumā mācības pārtrauca.[1] Draudzes skola savu darbību atjaunoja 1826. gadā. 1855. gadā par palīgskolotāju Mazsalacas draudzes skolā sāka strādāt Pēteris Hincenbergs, kurš ierosināja dibināt Mazsalacas Dziedāšanas biedrību. Ar 1871. gadu Mazsalacas tuvumā pretim pareizticīgo baznīcai sāk darboties pareizticīgo draudzes skola. Ap 1890. gadu sāka darbību Marijas Ores vadītā privātā elementārskola, kuru 1900. gadā pārņēma Ādams Rīsbergs, drīz tā kļuva par Vidzemes guberņas uzturētu proģimnāziju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. novembrī nodibināja Mazsalacas skolu biedrību, kurā bija Raganas skolas pārzinis A. Laurs, tirgotājs Arnolds Ore, Kalniņš, Rinmanis un Riekstiņš. Par Skolas biedrības vadītājiem tika izvirzīti Arnolds Ore un Gustavs Lielbārdis. Līdz 1918. gada 3. augustam skolas fondam bija savākti 5312 rubļi un tika pieņemts lēmums atvērt skolu 1918./1919. mācību gadā. Vidusskola darbojas pēc vācu okupācijas varas apstiprinātā mācību plāna ar 9 klasēm. Nolēma arī krievu valodai ierādīt attiecīgu stundu skaitu, kā neobligātam mācību priekšmetam. Skolas nauda tika apstiprināta no 1.-3. klasei 50 ostrubļus gadā; no 4.-6. klasei 100 ostrubļus gadā; no 7.-9. klasei 125 ostrubļus gadā.[1] 1918. gada 10. septembra sēdē par skolas direktoru pieņēma Viklandu ar 4000 marku algu gadā, brīvo dzīvokli ar apkuri un apgaismošanu, un skolotājas K. Medne, Pagelsene, Rikmane un R. Cukura, maksājot gadā 100 markas katrai. 1919. gadā skolas nauda tika paaugstināta līdz 2000 rubļiem gadā.[1]

Vidusskolas nodibināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada rudenī skola uzsāka mācības agrākās valsts proģimnāzijas telpās (Rīsberga skolā), bet visus 300 skolniekus nevarēja tur novietot. Direktors Arnolds Treimanis, kurš 1919. gada rudenī sācis strādāt par direktoru, pirms tam strādājis Kauņas, Orlas un Smoļenskas ģimnāzijās. Beidzis Pēterburgas vēstures – filoloģijas institūtu. Viņš ierosināja Skolu biedrībai, lai tā pieprasītu valdību piešķirt skolas vajadzībām Valtenbergu muižas centru, kas notika 1924. gadā. Skolu biedrībai tika nodoti Valtenbergu muižas centrs ar nodegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Pavisam skolas vajadzībām tika piešķirtas 37 pūrvietas aramzemes ar nosaukumu ”Priedaine”.[1] 1919. gadā Mazsalacas draudzes skolu pārkārtota par 2. pakāpes pamatskolu. 1933. gadā skolnieki pārnāca mācīties uz Mazsalacas ģimnāziju.[1]

Valtenberģu muižas ēkā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valtenberģu muižas ēka, skolas ēka kopš 1932. gada.
Pamatraksts: Valtenberģu muiža

1929. gadā uzsāka muižas kungu mājas pārbūvi skolas vajadzībām, kuru pabeidza 1932. gadā. Pēc Otrā pasaules kara skolnieki muižā atgriezās 1946. gadā. Jumta stāva izmantošanas projekts izstrādāts 1957. gadā. Muiža joprojām tiek izmantota Mazsalacas vidusskolas vajadzībām, kaut arī 1976. gadā turpat netālu uzcelta jaunā skola.[2]

Skolas biedrība nespēja sagādāt līdzekļus, lai pili restaurēt un izbūvēt skolas vajadzībām, tāpēc direktors Treimanis ierosināja dāvināt šo īpašumu Izglītības ministrijai, lai saņemt līdzekļus no Rīgas. Būvdarbi iesākās 1929. gadā. Tos vadīja Izglītības ministrijas inženieri. Plānu pils atjaunošanai izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Dreimanis, daudz neievērojot veco iedalījumu. Latvijas valdība pils atjaunošanai izdeva pāri par 200.000 latus. Pārcelšanās uz jaunajām telpām notika no 1932. gada 16. septembra līdz 1933. gada vasarai, kad klases izvietojās visos trīs skolas stāvos.[1] 1932. gadā Saeimas budžeta komisijas nolēmusi maksu valsts ģimnāzijās paaugstināt no 100 latiem uz 120 latiem gadā.[1]

Vidusskolas ēka

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1975. gada 29. oktobrī sāka celt skolas jauno ēku. 1976. gada 1. septembrī skolēni sāka mācības jaunā ēkā.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 1976. līdz 2002. gadam

2001. gadā veica Pasaules bankas finansēto skolas siltināšanas projektu.

Mazsalacas vidusskolas ēka no 2002. gada

2013. gada septembrī Mazsalacas novada pašvaldība noslēdza KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) projektu, ar kura palīdzību ir nosiltināta Mazsalacas vidusskolas sporta zāle, uzstādīti saules kolektori un visā skolā nomainītas apgaismojuma lampas. Pēc KPFI projekta ieviešanas ir uzlaboti Mazsalacas vidusskolas audzēkņu mācību apstākļi, iegūts siltumenerģijas ietaupījums un uzlabots ēkas ārējais izskats, kā arī palielināts tās kalpošanas laiks.

Skolas nosaukumu maiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laika periods Nosaukums
1919. - 1929. Mazsalacas skolas biedrības vidusskola
1929. - 1934. Mazsalacas skolas biedrības ģimnāzija
1924. gada septembris - 1940. Mazsalacas valsts ģimnāzija
1940. gada jūlijs - 1941. gada jūlijs Mazsalacas valsts vidusskola
1941. gada oktobris - 1944. gada jūnijs Mazsalacas valsts ģimnāzija
Kopš 1944. gada oktobra Mazsalacas vidusskola

Skolas vadītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
N.p.k Vārds, Uzvārds Laiks
1 Jānis Viklands 1918. - 1919.
2 Aleksandrs Freibergs 1919.
3 Arnolds Treimanis 1919. - 1938.
4 Jānis Bērziņš 1938. - 1940., 1941. - 1944.
5 Rūdolfs Dārziņš 1940. - 1941.
6 Jānis Eglītis 1944. - 1946.
7 Jānis Osis 1946. - 1974.
8 Māris Ruberts 1974. - 1980.
9 Mihails Siņicins 1980. - 1989.
10 Guntars Bērziņš 1989. - 1997.
11 Dace Ratniece 1997. - 1998.
12 Inese Bērziņa 1998. - 2011.
13 Zaiga Ivana No 2011.

Mācību programmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
N.p.k Mācību programma Kods Licences nr. Licences datums Licences derīguma termiņš
1 Pirmskolas izglītības programma 01011111 V-2820 31.08.2010. Nenoteikts laiks
2 Pamatizglītības programma 21011111 V-5428 28.08.2012. Nenoteikts laiks
3 Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma 21011111 V-1797 29.09.2010. 31.07.2017.
4 Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgas attīstības traucējumiem 21015611 V-5091 18.04.2012. Nenoteikts laiks
5 Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem 21015811 V-2897 18.04.2012. Nenoteikts laiks
6 Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmas 31011011 V-5092 18.04.2012. Nenoteikts laiks
7 Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu programma 31013011 V-5093 18.04.2012. Nenoteikts laiks

Skolas karogu izšuva 1961. gadā. Uz karoga rakstīts „Mūsu bērnos – mūsu nākamība”. Karoga otrā pusē Latvijas valsts ģerbonis.

Žetons ir skolas piederības zīme. Skolas žetoni katru gadu ir savādāki, uz katra žetona ir iniciāļi MV. Teātra izrādes veidošana uz žetonvakaru sākās 1949. gada žetonu vakarā, absolventu salidojuma laikā.

Uz skolas logo attēlota Skaņākalna klints, Salacas upe, skolas nosaukums: Mazsalacas vidusskola.

Interešu izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Zinību diena.
  • Dzejas diena.
  • Miķeļdiena.
  • Ekskursiju un pārgājienu diena.
  • Skolotāju diena.
  • 5. un 10. klases skolēnu iesvētības skolā.
  • Lāpu gājiens Lāčplēša dienā.
  • 18. novembra svētku koncerts.
  • Drošības diena.
  • Žetonu vakars.
  • Projektu nedēļa.
  • Tikšanās ar skolas absolventiem.
  • Pašdarbības kolektīvu darba atskaites koncerts veltījums Mātes diena.
  • Vēsturisko notikumu atceres pasākumi.
  • Mācību gada pēdējā zvana svētki.
  • Izlaidumi.
  • Absolventu salidojumi.

Ievērojami cilvēki, kuri mācījušies skolā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aivars Žūriņš – ķīmiķis.
Anita Brante – medicīnas zinātņu doktore.
Ansis Epners – kinorežisors.
Atis Sloka – dzejnieks.
Baiba Talce – dzejniece.
Ingūna Lubauva – bērnu kardioloģe.
Jānis Bērziņš – statistikas pārvaldes vadītājs Valmierā.
Aldis Cīrulis - sporta ārsts, Latvijas izlases sporta ārsts
Jānis Valbis – fizikas zinātņu doktors.
Kalvis Zalcmanis – kinooperators.
Kaspars Kārkliņš - aktieris.
Līga Liepiņa – aktrise.
Marta Rudzīte – filoloģe.
Mārtiņš Brūveris – aktieris.
Mārtiņš Sirmais – pavārs.
Milda Pētersone – bioloģijas zinātņu doktore.
Roberts Slotiņš – distanču slēpotājs.
Rolands Beķeris – aktieris.
  • Zilgalvis, J. Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2013
  • Reinvalds, J. Mazsalaca. Vēsture. Izglītība. Kultūra. SIA Lapa Valmieras tipogrāfijā, 1997
  • Mitāne, I. Mazsalaca. Apgāds Jumava, 2008
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 "Mazsalacas vidusskolas vēsture". Mazsalaca senāk un tagad.1907. – 1944. g. III daļa: 3-23.[novecojusi saite]
  2. Skolas kultūras pieminekļos. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. 2013. 56. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]