Lisičanska (ukraiņu: Лисичанськ) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas austrumos Luhanskas apgabalā. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, Siverskijdonecas labajā krastā, kopā ar Siverskodonecku un citām apdzīvotajām vietām veido Lisičanskas—Siverskodoneckas aglomerāciju (343 000 iedzīvotāju 2012. gadā). Lisičanskas pilsētas padomei pakļautas Novodružeskas un Priviļļas pilsētas (kopā 115,25 km², 119 974 iedzīvotāji (2012)). Kalnrūpniecības un industriālais centrs, transporta mezgls.
Pirmās apdzīvotās vietas tā sauktajā Mežonīgajā laukāSiverskijdonecas labajā krastā 1753. gadā nodibināja no turkujūga izbēgušie un pārceļojušie serbi, horvāti, bulgāri un valahi, kā pierobežas militāro nometinājumu.
1795. gadā uz šo ciemu zemes tika ierīkota pirmā izpētītā Doņecas akmeņogļu baseinaakmeņogļu ieguves šahta, pie kuras izaugušais kalnraču ciemats tika nosaukts pēc netālās Lapsu gravas (Лисячя балка). 1799. gadā pie raktuvēm tika organizēta ogļu koksēšana. Līdz 1802. gadam Lisičanska bija vienīgais Krievijas Impērijas akmeņogļu ieguves rajons.[2] 1806. gadā Lisičanskā tika atvērta Ukrainā pirmā kalnu inženieru mācību iestāde. 1879. gadā Lisičanska tika savienota ar dzelzceļa līniju. 1938. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Donbasa kara laikā 2014. gadā Lisičansku uz dažiem mēnešiem ieņēma prokrieviskie separātisti, bet Ukrainas armija pilsētu atguva. 2022. gada 3. jūlijā pēc smagām kaujām to atkal ieņēma Krievijas karaspēks.