Latvijas Industriālā banka
| AS Latvijas Industriālā banka | |
|---|---|
 | |
| Bijušais tips | Akciju sabiedrība |
| Darbības joma | Finanses |
| Pēctecis | Baltijas Starptautiskā banka |
| Dibināts | 1991. gada 17. decembrī |
| Beidza pastāvēt | 1999. gada 23. decembrī |
| Galvenais birojs |
 Rīga, Latvija |
| Galvenās personas | Vilis Dambiņš (prezidents), Valts Vīgants (viceprezidents) |
| Produkti | finanšu pakalpojumi |
Akciju sabiedrība «Latvijas Industriālā banka», zināma arī ar nosaukumu «Lainbanka», bija Latvijas banka. Dibināta 1991. gadā, 1999. gadā pēc maksātnespējas pasludināšanas tika pievienota «Baltijas Starptautiskajai bankai».
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Banka tika dibināta 1991. gada 17. decembrī.[1] Banku dibināja Vilis Dambiņš, Valts Vīgants un Dzintars Pelcbergs.[2]
1995. gada februārī bankas prezidents Dambiņš un viceprezidents Vīgants īslaicīgi tika arestēti, jo tika turēti aizdomās par krāpšanu sevišķi lielos apmēros un ignorēja aicinājumus ierasties uz nopratināšanu.[3] Viņi tika atbrīvoti, un pret viņiem netika virzīta apsūdzība.[4] Šo notikumu rezultātā daudzi bankas klienti no tās izņēma savus līdzekļus, un banka, lai varētu ar tiem norēķināties, izmantoja tajā ieskaitītos līdzekļus, kas bija paredzēti pensiju izmaksai Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem.[5]
1995. gadā Krievijas vēstniecība Latvijā iesūdzēja «Lainbanku» Rīgas apgabaltiesā, pieprasot piedzīt 2,9 miljonus latu. Tiesas process noslēdzās 1998. gada 9. februārī ar mierizlīgumu.[5] 1998. gada aprīlī banka nonāca Latvijas Bankas uzraudzībā, jo tās pašu kapitāls bija zem centrālās bankas noteiktā minimuma — 2 miljoniem latu.[6]
1999. gada 25. janvārī Latvijas Banka Rīgas apgabaltiesā ierosināja «Lainbankas» maksātnespējas lietu. 11. februārī banka tika pasludināta par maksātnespējīgu.[1] Krievijas Aizsardzības ministrija kļuva par bankas lielāko kreditoru. Tā vienojās ar uzņēmumu «Grindeks» par zāļu piegādi, par ko ministrija daļēji norēķinātos naudā un daļēji — prasījuma tiesībās pret banku.[7] «Grindeks» pārvērta prasījuma tiesības akcijās un ieguva bankas kontrolpaketi (55,17% akciju), kuru vēlāk pārdeva «Baltijas Starptautiskajai bankai».[7]
«Lainbanka» 1999. gada 23. decembrī tika pievienota «Baltijas Starptautiskajai bankai».[1][8]
Sponsorēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1993. gadā «Lainbanka» kļuva par basketbola kluba «Princips» sponsoru. Tajā pašā gadā klubs tika pārdēvēts par «LainERS» — par godu bankai.[9] Banka turpināja atbalstīt basketbola klubu līdz 1995. gadam, kad tā nonāca finanšu grūtībās. Par spīti tam, klubs turpināja piedalīties Latvijas Basketbola līgā ar «LainERS» nosaukumu līdz 2001. gadam, kad tas mainīja nosaukumu uz «Barons».
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «LATVIJAS INDUSTRIĀLĀ BANKA, Akciju sabiedrība». Firmas.lv. Skatīts: 2018. gada 20. martā.[novecojusi saite]
- ↑ Uldis Ritums, Ritums Rozenbergs. «Krājbankas ofšori slēpj Kremļa naudu». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2016. gada 13. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. Aprīlis. Skatīts: 2018. gada 20. martā.
- ↑ Viesturs Avots. «Par un ap "Lainbanku"». Latvijas Vēstnesis, 1995. gada 9. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. Septembris. Skatīts: 2018. gada 20. martā.
- ↑ Sanita Jemberga. «Dambiņu nosauc kā starpnieku Lepēnas partijas kredītu meklējumos Krievijā». Re:Baltica, 2017. gada 2. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. februārī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.
- ↑ 5,0 5,1 Baiba Melnace. «Izbeigta lieta par līdzekļu piedziņu no Lainbankas». Diena, 1998. gada 10. februārī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.
- ↑ «Lainbanka close to bankruptcy (angliski)». The Baltic Times. 1999. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.
- ↑ 7,0 7,1 «"Grindeks": uzņēmumam nav nekādu saistību pret Krievijas Aizsardzības ministriju». Tvnet. 2003. gada 13. februārī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.[novecojusi saite]
- ↑ «Lainbanka pievienota BSB». Dienas Bizness. 1999. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.[novecojusi saite]
- ↑ Dainis Āzens. «PIRMS 10 GADIEM. RUBINS UZSTĀDA LATVIJAS TRANSFĒRU REKORDU – 2 MILJONI STERLIŅU MĀRCIŅU». sportacentrs.com, 2010. gada 10. novembrī. Skatīts: 2018. gada 20. martā.