Jagailis

Jagailis Vladislavs II Jagello Jogaila/Ягайла Władysław II Jagiełło
15. gadsimta 2. puses Jagaiļa attēlojums, daļa Vāveles katedrāles triptiha
Lietuvas dižkunigaitis
Amatā 1377. gads — 1381. gads
Priekštecis	Aļģirds
Pēctecis	Ķēstutis
Amatā 1382. gads — 1392. gads
Priekštecis	Ķēstutis
Pēctecis	Vītauts Dižais
Polijas karalis
Amatā 1386. gada 4. martā — 1434. gada 1. jūnijā (kronēts 1386. gada 4. martā, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis	Jadviga
Pēctecis	Vladislavs III
Dzimšanas dati	starp 1351. un 1362. gadu Viļņa, Lietuvas lielkņaziste (Lietuva)
Miršanas dati	1434. gada 1. jūnijā Horodoka, Polijas karaliste (Ļvivas apgabals, Ukraina)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija
Dinastija	Ģedimina dinastija
Tēvs	Aļģirds
Māte	Tveras Julianna
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Jadviga 2. Celjes Anna 3. Elizabete Granovska 4. Alsenes Sofija
Bērni	3 dēli un 2 meitas, to skaitā Vladislavs III Varnietis, Kazimirs IV Jagellons
Reliģija	katolisms

Jagailis (lietuviešu: Jogaila, baltkrievu: Ягайла), vēlāk Vladislavs II Jagello (poļu: Władysław II Jagiełło; dzimis ap 1348. gadu, miris 1434. gada 1. jūnijā) bija Lietuvas dižkunigaitis un Polijas karalis, Jagellonu dinastijas aizsācējs. Pēdējais pagānu valdnieks viduslaiku Lietuvā, kurš pēc pāriešanas katoļticībā valdīja Polijā gandrīz 48 gadus un izveidoja pamatus gadsimtiem ilgajai Polijas-Lietuvas savienībai un Jagellonu (Jagaiļa) dinastijai, kas valdīja abās valstīs līdz pat 1572. gadam un kļuva par vienu no ietekmīgākajām dinastijām viduslaiku Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Jagaiļa valdīšana bieži tiek uzskatīta par Polijas valsts "zelta laika" sākumu, Polija kļuva par Eiropas lielvaru. Dibinājās jaunas pilsētas, atdzima universitāte Krakovā (arī mūsdienās saukta par Jagaiļa Universitāti (Uniwersytet Jagielloński)). Militārajā jomā svarīga nozīme bija Polijas un Lietuvas apvienoto spēku uzvarai pār Vācu ordeni Grīnvaldes kaujā, kas iezīmēja Vācu ordeņa norietu.

Vārda cilme

Personvārds "Jagailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar baltu vārdiem jāt (lietuviski: joti) un gail- (no kā latviski: gailošs, lietuviski: gailas = stiprs, spožs) — „tas, kurš jāj spoži“.

Dzīvesgājums

Dzimis ap 1348. gadu, iespējams, Viļņā, Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda un viņas otrās sievas Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas Juliānas ģimenē. Jagailis bija Ģedimina mazdēls. Agrāk uzskatīja, ka Jagailis dzimis starp 1352. un 1362. gadu.

1377. gadā Jagailis kļuva par Lietuvas, kura politiski bija sadalīta divās etniski un politiski atšķirīgās daļās, dižkunigaiti. Sākotnēji Jagailis valdīja Lietuvas dižkunigaitijas dienvidu un austrumu zemēs, bet viņa tēvocis Traķu kunigaitis Ķēstutis valdīja ziemeļrietumu reģionā. Žemaitija līdz Žalgires kaujai piederēja Vācu ordenim. 1380. gadā bija Zelta Ordas militārā vadītāja Mamaja sabiedrotais cīņā pret Maskavas kņazisti, tomēr nokavēja Kuļikovas kaujas sākumu.

Pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas 1385. gadā, Jagailis, apprecot Polijas karalieni Jadvigu pieņēma kristietību un kļuva par Polijas karali Vladislavu II, izveidoja Polijas un Lietuvas personālūniju un sāka ieviest Lietuvā katoļticību. Viņu oficiāli iecēla arī Drakona ordenī. Kā Polijas karalis viņš palīdzēja Lietuvai kopā ar sabiedrotajiem cīnīties pret Vācu ordeni. 1410. gadā sabiedrotie Grīnvaldes kaujā uzvarēja Vācu ordeni, un 1411. gadā tika noslēgts pirmais Tornas miera līgums, nodrošinot Polijas-Lietuvas robežas un parādot, ka poļu-lietuviešu apvienība ir vērā ņemams spēks visā Eiropā.

Pēc Jadvigas nāves 1399. gadā Jagailim bija mazas izredzes noturēties Polijas tronī, tomēr politiski veikli manevrējot, arī slēdzot dinastiskas laulības, Jagailim izdevās saglabāt varu līdz pat nāvei, t.i. vēl 35 gadus.

Pēc Jadvigas nāves Jagailis apprecējās ar Kazimira III mazmeitu Annu no Celjes (Slovēnijā) (meita Jadviga), ar Elizabeti no Pilicas (bērnu nebija) un ar Sofiju no Alsenes (bērni - Vladislavs III un Kazimirs IV).

Polija un Lietuva Jagaiļa valdīšanas laikā

Pilnais tituls

Lielais valsts zīmogs ar autentisku Jagaiļa attēlu tronī, kuru apņem viņam pakļauto zemju ģerboņi. (Oriģināls atrodas Krakovas Jagelonu universitātes bibliotēkā)

Sākotnēji vācu valodā rakstītos dokumentos lietotie Jagaiļa tituli bija: 1379. gadā - Wir Jagel obirster Herczoge der Littouwin ("Mēs, Jagailis, lituvinu virshercogs"), 1380. gadā - Wir Jagel obirster kung der Littouwen ("Mēs, Jagailis, lietuvju virskungs"), 1382. gadā - Wir Jagal von gotis gnaden grosir konig czu lyttauwen ("Mēs, Jagailis, no dieva žēlastības dižais ķēniņš Lietuvā").

Kā Lietuvas dižkunigaitis Jagailis kādā ar 1383. gadu datētā latīņu dokumentā sevi dēvēja kā "Mēs, Jagailis, pēc dievišķās vēlmes lietuvju dižais ķēniņš un hercogs, Krievijas kungs un mantinieks" (Nos Jagalo divina deliberacione magnus Rex vel dux litwanorum, Russieque dominus et here). Visticamāk, viņš no sava vectēva Gedimina bija mantojis arī Zemgales ķēniņa un hercoga titulu

Pēc kronēšanas par Polijas karali un kristīšanās par Vladislavu viņa pilnais tituls skanēja: "Vladislavs, no Dieva žēlastības karalis Polijai un Krakovas, Sandomiras, Seradzas, Lenčicas, Kujāvijas zemēm, Lietuvas dižkungs, Pomerānijas un Krievijas (Rutēnijas) u.c. kungs un mantinieks" (Wladislaus Dei gracia rex Polonie necnon terrarum Cracovie, Sandomirie, Syradia, Lancicie, Cuiavie, Lithuanie princeps supremus, Pomoranie Russieque dominus et heres etc.)

Papildliteratūra

• (angliski) Bojtár, Endre (2000). Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People. Budapest: Central European University Press. ISBN 963-9116-42-4. Retrieved 25 January 2007.
• (angliski) Dvornik, Francis (1992). The Slavs in European History and Civilization. Rutgers University Press. ISBN 0-8135-0799-5. Retrieved 25 January 2007.
• (angliski) Lukowski, Jerzy and Hubert Zawadzki (2001). A Concise History of Poland. Cambridge University Press. ISBN 0-521-55917-0. Retrieved 25 January 2007.
• (angliski) Stone, Daniel. Z. (2001). The Polish-Lithuanian State, 1386—1795. Seattle: University of Washington Press. ISBN 0-295-98093-1. Retrieved 25 January 2007.
• (poliski) Tęgowski, Jan (1999). Pierwsze pokolenia Giedyminowiczow. Poznań-Wrocław.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jagailis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Ģedimina dzimtas valdnieks
Jagaiļa dzimtas valdnieks
Priekštecis: Aļģirds	Lietuvas dižkunigaitis 1377—1381	Pēctecis: Ķēstutis
Priekštecis: Ķēstutis	Lietuvas dižkunigaitis 1382—1386/1392	Pēctecis: Šķirgailis (kā Jagaiļa vietnieks Lietuvā) Vītauts Dižais (pēc 1392)
Priekštecis: Jadviga	Polijas karalis 1384—1399 līdz 1399. gadam kopā ar Jadvigu	Pēctecis: Vladislavs III