Jaņa Rozentāla studija
Jaņa Rozentāla studija bija gleznotāja Jaņa Rozentāla privāta mākslas studija. Tā atradās Rīgā, Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklī, kur no 1904. — 1915. gadam arī dzīvojis mākslinieks ar savu sievu Elliju Forseli. Ēkas īpašnieks bijis arhitekts Konstantīns Pēkšēns, kurš, jau projektējot namu, 9. dzīvokli bija paredzējis mākslinieka ģimenei, speciāli augšstāvā virs dzīvokļa izbūvējot atbilstoši mākslinieka iecerei gleznotāja darbnīcu[1].
Darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studija pastāvēja no 1906. gada līdz 1910. gadam, kad to vadīja Janis Rozentāls. Studijā tika zīmēti kaili un apģērbti modeļi, ģipša maskas, gleznotas ainavas un modeļi (biežāk uz kartona), darinātas skices[2].
Janis Rozentāls studijā par sasniedzamo paraugu uzskatījis savu stilu — devis praktiskus padomus, glezniecībā pievērsis uzmanību plašam triepienam, krāsu harmonijai un neatzinis zīmēšanas procesā mērīšanu, uzskatot, ka līnijām jābūt dzīvām. Būdams intelektuālis, nemīlējis teorizēt.[2]
Audzēkņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rozentāla studijā mācījušies vēlāk latviešu glezniecībā zināmi mākslinieki — Indriķis Zeberiņš, Oto Skulme, Kārlis Baltgailis, Jānis Jaunsudrabiņš, Konstantīns Rončevskis,[2] Jānis Sudmalis, Alberts Kronenbergs[1].
Saieta vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvoklis - darbnīca 20. gadsimta sākumā bijusi daudzu nozīmīgu kultūras darbinieku pulcēšanās vieta, kur viesojušies Anna Brigadere, Kārlis Skalbe, Emilis Melngailis, Jāzeps Vītols, Eva Borherte — Šveinfute, Bernhards Borherts.
Pašlaik
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1973. gada šajā dzīvoklī atrodas Jāņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa (bijis gleznotāja apakšīrnieks, domubiedrs un draugs) muzejs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Latvijas Muzeju Biedrība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. maijā. Skatīts: 2010. gada 8. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba Arhivēts 2011. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē. www.makslasvesture.lv