Iloilo (filipīniešu un angļu: Iloilo) ir neatkarīga pilsēta Filipīnu centrālajā daļā, Panajas salas dienvidaustrumu krastā pie Iloilo šauruma iepretī Gimarasas salai. Kopā ar apkārtējām municipalitātēm un Gimarasu veido aglomerāciju ar vairāk kā miljonu iedzīvotāju un ir trešā lielākā pilsēta Visaju salās pēc Sebu un Bakolodas. Neietilpst Iloilo provincē, bet ir tās, kā arī Rietumu Visaju reģiona administratīvais centrs. Vairums pilsētas iedzīvotāju runā ilongu valodā. Nozīmīgs reģiona ekonomikas, transporta, kultūras un izglītības centrs.
Spāņu Otonas (Oton) apmetne tagadējās pilsētas vietā dibināta 1566. gadā, bet oficiāla kolonija tika dibināta 1572. gadā — to izveidoja 80 ieceļotāji no Spānijas un 169 meksikāņu karavīri. Otona kļuva par reģiona kuģubūves centru — šeit tika būvēti tā sauktie «Manilas galeoni» satiksmei starp Filipīnām un Meksiku. 19. gadsimta vidū Iloilo bija salas cukura rūpniecības centrs. 1889. gadā Iloilo iegūst pilsētas statusu. Filipīnu revolūcijas laikā Iloilo palika lojāla Spānijas varai un bija pēdējā Spāņu Austrumindijas galvaspilsēta, bet vēlāk — Visaju Federatīvo Valstu galvaspilsēta līdz tās likvidēšanai gadu vēlāk.
1890. gadā amerikāņu administrācijas laikā pilsēta statusā tika degradēta par miestu (township), bet pilsētas statuss tai tika atgriezts 1937. gadā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta un tās osta tika stipri nopostīta un par reģionālo ekonomikas centru kļuva Sebu. Neatkarīgās pilsētas statuss Iloilo piešķirts 1979. gadā.