Ernests Burtnieks (dzimis 1898. gada 29. janvārī, miris 1958. gada 20. jūnijā) bija latviešu ārsts-ftiziatrs, Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) pirmais rektors (1950—1958). Profesors, Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (no 1949. gada), PSRS Zinātņu akadēmijas korespondentājloceklis (no 1955. gada).
Dzimis Limbažos strādnieka ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā nokļuva Sanktpēterburgā. 1926. gadā absolvēja Pirmo Ļeņingradas medicīnas institūtu. Strādājis Ļeņingradā (tai skaitā Ļeņingradas blokādes laikā), Urālos un Karēlijā. 1947. gadā pārcēlās uz okupēto Latviju, kur bija Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns, bet no 1950. gada — jaundibinātā Rīgas Medicīnas institūta (tagad Stradiņa universitāte) rektors. Gājis bojā autokatastrofā. Apglabāts Sanktpēterburgā.
