Dokumentālā hipotēze
| * | ietver lielāko daļu 3. Mozus grāmatas |
| † | ietver lielāko daļu 5. Mozus grāmatas |
| ‡ | Deuteronomic history: Jozuas, Soģu, 1. un 2. Samuēla un 1. un 2. Ķēniņa grāmatas. |
Dokumentālā hipotēze (DH, angļu: documentary hypothesis) ir vēsturiski kritiska teorija, kas apgalvo, ka Pentateihs (Tora jeb piecas Mozus grāmatas) ir cēlies no sākotnēji neatkarīgiem, paralēliem un pabeigtiem stāstījumiem, kurus vēlāk pašreizējā formā apvienoja redaktori. Parasti tiek uzskatīts, ka to skaits ir četri, bet tā nav būtiska teorijas daļa.
Mēģinot saskaņot neatbilstības Bībeles tekstā un atsakoties pieņemt piespiedu skaidrojumus, 18. un 19. gs. Bībeles pētnieki, izmantojot avotu kritiku, beidzot nonāca pie teorijas, ka Tora tika sastādīta no sapītām kopā vairāku, reizēm pretrunīgu avotu (sākotnēji neatkarīgu un pabeigtu dokumentu) atlasēm. Teorija attīstījās lēni 19. gadsimta gaitā, kura beigās tika pa lielākai daļai piekrists tam, ka ir četri galvenie avoti, kurus galējā formā apvienoja virkne redaktoru (R).[1] Šie četri avoti kļuva zināmi kā Jahvists (J), Elohists (E), Deiteronimists (D, Piektās Mozus grāmatas autors) un Priestera rakstnieks (P).[2]
Jūliuss Vellhauzens (1844—1918) bija sakārtojis šos avotus hronoloģiski kā JEDP, piešķirot tiem saskaņotu uzstādījumu evolucionējošajā Izraēlas reliģiskajā vēsturē. Vellhauzena formulējums bija sekojošs:
- Jahvista avots (J, angļu: Jahwist): uzrakstīts ap 950. gadu. p.m.ē. dienvidu Jūdas karalistē.
- Elohista avots (E, angļu: Elohist): uzrakstīts ap 850. gadu. p.m.ē. ziemeļu Izraēlas karalistē.
- Deiteronimists (D, angļu: Deuteronomist): uzrakstīts ap 600. gadu. p.m.ē. Jeruzalemē reliģijas reformas laikā.
- Priestera avots (P, angļu: Priestly source): uzrakstīts ap 500. gadu. p.m.ē. Babilonijas trimdā.
- Toras redaktori (R, angļu: Torah redactors): sākumā JE, tad JED un visbeidzot JEDP, izstrādājot Toras gala formu.
Šī teorija dominēja Bībeles pētniecībā lielākajā 20. gs. daļā, un, kaut arī 20. gs. 2. pusē tā tika aizvien vairāk apstrīdēta ar citiem modeļiem, tās terminoloģija un ieskati turpina nodrošināt pamatus mūsdienu Toras izcelšanās teorijām.[3]
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jeffrey Tigay, JPS Torah Commentary on Deuteronomy, p. 502 (angliski)
- ↑ A Basic Vocabulary of Biblical Studies For Beginning Students: A Work in Progress, Fred L. Horton, Kenneth G. Hoglund, and Mary F. Foskett, Wake Forest University, 2007 Arhivēts 2010. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Wenham, Gordon. "Pentateuchal Studies Today", Themelios 22.1 (October 1996) (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Julius Wellhausen. Prolegomena zur Geschichte Israels. (angliski)
- Documentary Hypothesis (University of Maryland). (angliski)
- Dokumentu sadale pirmajās sešās Vecās Derības grāmatās saskaņā ar Vellhauzenu (krieviski)
- Dokumentu sadale Torā saskaņā ar grāmatu Richard Elliott Friedman Who Wrote the Bible? (angliski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |