Diskusija:Kuldīga

Teksts par Kuldīgu

Teksts ņemts no http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/kuldiga1.html, tomēr neievietoju to autortiesību problēmu lapā, jo

• lapu www.cs.lpu.lv/kurzeme veidojuši "Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieki un studenti un Kurzemes skolu skolotāji un skolēni", neprecizējot kuri un kas, un par autortiesībām nekas nav teikts.

• pēc kāda laika novikipēdošu šo tekstu un tas vairs nebūs tiešs citāts.--Feens 06:10, 3 jūnijā, 2005 (UTC)

"Novikipēdot" ir lielisks apzīmējums! :D --Jūzeris | m? 06:19, 3 jūnijā, 2005 (UTC)

Balto terors

Pēc padomju varas sagrāves 1919. gadā sākās balto terors, zvēriska izrēķināšanās ar padomju aktīvistiem. Apcietināja un nošāva ikvienu, kas baltgvardiem šķita simpatizējis padomju varai. 13. februārī Gotlība sētā (Padomju ielā 14) bez izmeklēšanas un tiesas nošāva 300 kuldīdzniekus. Godinot kritušo piemiņu, pie nama piestiprināta piemiņas plāksne.

Šo izņēmu no orģinālā teksta (padomiski propagandisks teksts), lai kaut kad papētītu kā tur bija. Runa ir, ja atmiņa neviļ, par landesvēristiem.

300 cilvēku nošaušana Latvijā pat kara laikā, diez vai ir izdzēšama tikai tāpēc ka padomiski propagandiski. drīzāk varētu runāt par teksta pieslīpēšanu.

Runājot par propagandu - tad jau mums visi tie ļeņina, staļina un citu masu killeru rakstos par to vien būtu jārunā. ļeņina biogrāfija neko tādu nepamanīju - pilsoņu kara zvērības, aristokrātijas apšaušana, tambovas zemnieki utt - vai arī dzēst, jo izskatās pēc padomju propogandas??

Apšaubu nevis formu (kura ir labojama), bet gan faktus. Kur ir ticami avoti, ka tika nošauti 300 cilvēku Kuldīgā 1919. gadā? 1914. gadā (pirms lielās evakuācijas) pilsētā bija 11700 iedzīvotāju, bet 1920. gadā (kad daļa iedzīvotāju bija atgriezusies) tajā bija tikai 4915. 1919. gadā to bija vēl mazāk. Un tajā 1919. gadā landesvēristi būtu apšāvuši vairāk kā katru 16. pilsētas iedzīvotāju (skaitot bērnus utt.)? Ņe verju!--Feens 18:49, 21 maijā, 2006 (UTC)

Baznīca

Vai par Sv. Annas luterāņu baznīcu nevarētu izveidot atsevišķu lapu, lai var ielikt kategorijā pie citām baznīcām? --knakts 18:28, 20 maijā, 2006 (UTC)

'Domāju, ka tā jādara arī citās pilsētās.--Feens 18:52, 20 maijā, 2006 (UTC)

OK. Tad es atdalīšu Kuldīgas baznīcas. Tikai tagad pamanīju, ka tur būs vēl dažas. --knakts 11:33, 21 maijā, 2006 (UTC)

Vai es kaut ko nepamanu - kāpēc šogad Sv. Annas baznīcai paliek 94 gadi, ja tā celta 1904. gadā? --knakts 11:43, 21 maijā, 2006 (UTC)

Ventas rumba

Izskatās, ka Ventas rumba arī ir pelnījusi atsevišķu rakstu. --Kikos 19:28, 10 februārī, 2009 (UTC)

Par nosaukumu

Pavisam nejauši iedomājos, ka Kuldīga "kabatīga"! :) Austrumlatviešu valodā vēl arvien tiek lietots lietvārds kulda "kabata", kas ar to pašu sakni, kas vārdos kule, kulainis, kulba, kūlenis, kūlis u.c. Iespējams, darbības vārdos kult, kuldīt arī varam atrast šo sakni.Seimanis (diskusija) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 09.08 (EEST)

Toties igauņu valodā vārds "kulda" joprojām nozīmē "zelts", un tas Kurzemei vispār un ex-Goldingenai īpaši krietni svarīgāk kā austrumlatviešu vai islandiešu: kuldi - auksts nozīmes.--Egilus (diskusija) 2020. gada 30. jūlijs, plkst. 13.46 (EEST)

Kur Kuldīga un kur igauņi? Nozīme kuldīt "kulstīt, dauzīt" labi atbilst Ventas raksturam Kuldīgas pusē. Laivotājiem tā vieta noteikti bija kuldīga.Seimanis (diskusija) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.36 (EEST)

Līvu toponīmi, kuri ir tuvi igauņu valodai (plus vēl daļas vēsturnieku viedoklis, ka Kurzemes līvi patiesībā bijuši Sāmsalas igauņi...), Kuldīgai un tās apkārtnei visnotaļ aktuāli. Bet jebkurā gadījumā, šeit nav īstā vieta apspriest, kā noprotu, vēsturnieku nepublicētas teorijas.--Egilus (diskusija) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.50 (EEST)

Ir taču grāmata "Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca", tur pietiekami daudz teoriju publicēts, lai nevajadzētu izgudrot vēl katram savas. --ScAvenger (diskusija) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 01.48 (EEST)