Pāriet uz saturu

Andris Vilks (ekonomists)

Vikipēdijas lapa
Andris Vilks
Andris Vilks 2010. gadā
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
2010. gada 3. novembris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Einars Repše
Pēctecis Jānis Reirs

Dzimšanas dati 1963. gada 15. jūnijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Jaunpiebalga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2024. gada 28. aprīlī (60 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Diāna Vilka
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Andris Vilks (dzimis 1963. gada 15. jūnijā, miris 2024. gada 28. aprīlī) bija latviešu ekonomists un politiķis. Latvijas finanšu ministrs (2010—2014). 10. Saeimas un 11. Saeimas deputāts no partijas "Vienotība" saraksta.

Dzimis 1963. gadā Jaunpiebalgā, taču uzaudzis Valkā.[1] Mācījās Valkas 1. vidusskolā, studēja Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē (1981–1986), iegūstot ģeogrāfa pasniedzēja specialitāti. Pēc augstskolas beigšanas dažus gadus strādāja ģeoloģijas, lauksaimniecības un kartēšanas jomās valsts uzņēmumos.[1]

No 1991. līdz 1997. gadam darbojās Latvijas Jauno zemnieku klubā, bija tā atbildīgais sekretārs, vēlāk prezidents. Piedalījās Latvijas Jaunatnes padomes dibināšanā.[1] 1991. gadā piedalījās vadības un mārketinga kursos Dānijas pilsētā Odensē, kā arī jaunatnes organizāciju vadītāju kursos Zviedrijā un Vācijā. No 1995. līdz 2005. gadam apmeklēja dažādus banku biznesa, investīciju, finanšu analīzes, vadības un mārketinga kursus.[1] 1995. gadā A. Vilks uzsāka darbu Latvijas Unibankā (vēlāk — SEB banka). Nodarbojās ar ekonomikas analīzi, bija galvenais ekonomists un bankas padomnieks. 2005. gadā viņu iecēla par Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas vadītāju.

Bija Ministru prezidentu Ivara Godmaņa (2008-2009) un Valda Dombrovska (2009-2010) ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos. Konsultēja Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ekonomikas jautājumos.[1] 2020. gada 1. oktobrī A. Vilku ievēlēja Latvijas Bankas padomē.

Miris 2024. gada 28. aprīlī pēc ilgstošas slimības.[2]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 28. maijā tika paziņots, ka politiskās apvienības "Vienotība" sarakstā 10. Saeimas vēlēšanās startēs 10 "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" dalībnieki.[3] 2. jūnijā šie cilvēki, tai skaitā A. Vilks, paziņoja par iestāšanos partijā "Pilsoniskā savienība".[4] A. Vilks kandidēja Vidzemes apgabalā ar 12. numuru un tika ievēlēts Saeimā.[5]

Lai arī A. Vilks sākotnēji izslēdza iespēju kļūt par finanšu ministru jaunajā Ministru kabinetā, 26. oktobrī viņš piekrita piedāvājumam nākt valdībā, solot turpināt sava priekšgājēja Einara Repšes iesākto darbu.[6] 3. novembrī tika apstiprināts V. Dombrovska Ministru kabinets, kurā A. Vilkam bija atvēlēts finanšu ministra portfelis.[7] 2011. gada 4. februārī A. Vilks intervijā "Latvijas Radio" minēja, ka, ja tuvāko divu nedēļu laikā koalīcijai neizdotos rast risinājumus, lai sabalansētu valsts budžeta tēriņus un ieņēmumus par vēl 50 miljoniem latu, nebūtu jēgas turpināt darbu,[8] taču 8. februārī atsauca savu paziņojumu, apgalvojot, ka koalīcijas partneri — Zaļo un Zemnieku savienība — ir gatavi samazināt budžeta tēriņus par 50 miljoniem latu.[9]

2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, taču nolika deputāta mandātu uz laiku, jo saglabāja finanšu ministra amatu V. Dombrovska trešajā valdībā. Starptautiskais biznesa un finanšu izdevums The Banker A. Vilku nosauca par 2012. gada labāko finanšu ministru Eiropā.[10] A. Vilks saglabāja finanšu ministra amatu arī nākamajā — Laimdotas Straujumas valdībā, lai gan sākotnēji tika izvirzītas un izskatītas arī citas kandidatūras šim amatam.

2014. gada jūnijā paziņoja, ka nekandidēs 12. Saeimas vēlēšanās un atgriezīsies finanšu nozarē.[11] 2014. gada 22. augustā kļuva par visilgāk finanšu ministra amatu ieņēmušo cilvēku Latvijas vēsturē, apsteidzot Oskaru Spurdziņu.[12] Pēc Saeimas vēlēšanām pārtrauca aktīvu politisko darbību.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precējies, dzīvoja Ādažu novadā, kopā ar vecākiem un māsu saimniekoja dzimtas īpašumā Piebalgas pusē.[1][13] A. Vilks ilgu laiku spēlēja volejbolu, savukārt vēlāk regulāri skrēja, brauca ar velosipēdu un slēpoja.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Andris Vilks». Vienotība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2011.02.11.
  2. «Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Vilks». delfi.lv. Skatīts: 2024.04.29.
  3. «Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2011.02.13.
  4. «'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte». Delfi. 2010.06.02. Skatīts: 2011.02.13.
  5. «Vienotība». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. decembrī. Skatīts: 2011.02.13. Arhivēts 2010. gada 29. decembrī, Wayback Machine vietnē.
  6. «Vilks piekrīt vadīt FM; sola turpināt Repšes iesākto». Delfi. 2010.10.26. Skatīts: 2011.02.13.
  7. «Saeima nobalso par Dombrovska otro valdību». Delfi. 2010.11.03. Skatīts: 2011.02.13.
  8. «Vilks: bez vienošanās par 50 miljonu latu konsolidāciju nav jēgas turpināt darbu». Delfi. 2011.02.04. Skatīts: 2011.02.13.
  9. «Vilks: ZZS retorika par 50 miljonu latu konsolidāciju ir mainījusies; par demisiju vairs nerunā». Delfi. 2011.02.08. Skatīts: 2011.02.13.
  10. «Vilks atzīts par gada labāko finanšu ministru Eiropā». Diena.lv. 2013. gada 21. janvārī. Skatīts: 2013. gada 21. janvārī.
  11. «Vilks paziņo par aiziešanu no politikas un atgriešanos finanšu sektorā». Diena.lv. 2014. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 7. jūnijā.
  12. LETA. «Vilks kļuvis par visilgāk strādājošo finanšu ministru». Diena.lv, 2014. gada 22. augustā. Skatīts: 2014. gada 22. augustā.
  13. «Andris Vilks». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 30. decembrī. Skatīts: 2011.02.13.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Einars Repše
Latvijas finanšu ministrs
2010. gada 3. novembris2014. gada 5. novembris
Pēctecis:
Jānis Reirs