Amīns el Hāfezs
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Amins al Hāfezs (arābu: أمين الحافظ, dzimis 1921. gada 12. novembrī, miris 2009. gada 17. decembrī) bija Sīrijas armijas virsnieks un politiķis. Pēc Luaja al-Atasi atkāpšanās no amatiem, kā militārā režīma izveidotās Nacionālās Revolucionārās Pavēlniecības Padomes un Sīrijas Prezidentālās Padomes priekšsēdētājs no 1963. gada 27. jūlija līdz 1966. gada 23. februārim pildīja Sīrijas Arābu Republikas prezidenta pienākumus. No 1963. gada 12. novembra līdz 1964. gada 13. maijam un no 1964. gada 4. oktobra līdz 1965. gada 23. septembrim bja arī Sīrijas premjerministrs. Zaudēja varu pēc Baas partijas radikālā spārna veiktā 1966. gada apvērsuma.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amīns al Hāfezs dzimis policista ģimenē Alepo, kas tolaik bija Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija. 1946. gadā pabeidzis militāro akadēmiju, piedalījies Izraēlas neatkarības karā. 1958. gada janvārī piedalījās Sīrijas virsnieku delegācijā pie Nāsera, kas panāca Sīrijas apvienošanos ar Ēģipti un Apvienotās Arābu Republikas izveidošanu. AAR pastāvēšanas laikā Hāfezu nosūtīja dienestā uz Kairu.
Pec militārā apvērsuma 1961. gada 28. septembrī Sīrijas režīma valdība decembrī Hāfezu nosūtīja trimdā uz Argentīnu par Sīrijas vēstniecības militāro atašeju, kur viņš iepazinās ar Izraēlas spiegu Eliju Koenu.
Pēc 1963. gada 8. marta apvērsuma atsaukts uz Sīriju. Apvērsuma organizētāji bija jaunākie virsnieki, kas vēlējās izmantot pieredzējušāku virsnieku autoritāti. Hāfezs nākamo trīs gadu laikā ieņēma virkni augstāko valsts un armijas amatu, daudzus no tiem vienlaicīgi. No 1963. gada maija bija iekšlietu ministrs un 18. jūlijā personīgi vadīja nāserītu virsnieka Alvana Džasīma vadītā apvērsuma mēģinājuma militāru apspiešanu. Pēc šī uzticības demonstrējuma režīmam tika iecelts par valsts vadītāju. 1964. gada sākumā notika jauna sacelšanās pret Baas militāro diktatūru, šoreiz to vadīja reliģiskie līderi. Hāfezs pavēlēja to apspiest, izmantojot tankus un kara aviāciju. Kad 1965. gada janvārī tika atklāta Koena spiegošana Izraēlas labā, Hāfezs pavēlēja viņu publiski pakārt Damaskā
Hāfeza valdīšanas gados Sīrija pastiprināja sakarus ar PSRS un sociālistiskajām Austrumeiropas valstīm. Tika nacionalizētas visas bankas un naftas kompānijas. Tika sniegts atbalsts PAO un pieauga saspīlējums pie robežas ar Izraēlu.
Paralēli armijas un valdības amatiem, Hāfezs ieņēma Baas partijas Sīrijas reģionālās nodaļas Reģionālās pavēlniecības sekretāra amatu. 1965. gadā saasinājās politiskie strīdi starp Baas partijas dibinātājiem, civilajiem politiķiem un 1963. gada apvērsuma organizētājiem, kreisi radikālajiem virsniekiem. Lai arī sākotnēji bija saistīts ar radikālajiem virsniekiem, Hāfezs izlēma nostāties Baas partijas dibinātāju pusē. Kad 1966. gada 23. februāri strīds partijas iekšienē noveda pie kārtējā militārā apvērsuma, Hāfeza māja tika ieņemta pēc trīs stundas ilgstošas apšaudes. Viņu arestēja, 1967. gada jūnijā izraidīja uz Libānu, bet no 1968. gada viņs dzīvoja Irākā. Pēc 2003. gadā notikušās Sadama Huseina gāšanas Hāfezs saņēma atļauju atgriezties Sīrijā.[2] Miris Aleppo 2009. gada 17. decembrī.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|