Albērs Lebrēns — Vikipēdija

Albērs Lebrēns Albert Lebrun



Francijas prezidents

Amatā 1932. gada 10. maijs — 1940. gada 11. jūlijs
Priekštecis	Pols Dumērs
Pēctecis	Filips Petēns


Dzimšanas dati	1871. gada 29. augustā Mersīleo (Mercy-le-Haut), Merta un Mozele, Francija
Miršanas dati	1950. gada 6. martā (78 gadu vecumā) Parīze, Francija
Politiskā partija	Demokrātisko republikāņu partija
Profesija	inženieris
Augstskola	Politehniskā skola (École Polytechnique), Mines ParisTech

Albērs Fransuā Lebrēns (franču: Albert François Lebrun; dzimis 1871. gada 29. augustā, miris 1950. gada 6. martā) bija Francijas prezidents no 1932. līdz 1940. gadam. Pēdējais Francijas Trešās republikas prezidents.

Ieguvis inženiera izglītību. 1900. gadā kļuva par parlamenta deputātu. Bija koloniju ministrs (1912-1914), kara ministrs (1913) un atbrīvoto teritoriju ministrs (1917-1919). 1920. gadā tika ievēlēts Senātā. No 1931. līdz 1932. gadam - Senāta priekšsēdētājs. Tika ievēlēts par Francijas prezidentu pēc prezidenta Pola Dumēra slepkavības 1932. gada 6. maijā. Pēc Francijas sakāves, 1940. gada 10. jūlijā ar parlamenta balsojumu par prezidentu kļuva Filips Petēns, kaut arī Lebrēns formāli neatteicās no amata. No 1943. gada augusta līdz oktobrim ieslodzījumā pilī Tirolē. Pēc Francijas atbrīvošanas atzina Šarlu de Gollu par Francijas līderi.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albērs Lebrēns.

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Francijas prezidenti (uzskaitījums)

Otrā republika (1848–1852)	Žaks Šarls Dupons de l'Ers Fransuā Arago Luijs Eižens Kavinjaks Šarls Luijs Napoleons Bonaparts

Trešā republika (1870–1940)	Luijs Žils Trošū Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns

Višī Francija (Francijas valsts) (1940–1944)	Filips Petēns (Valsts vadītājs)

Brīvā Francija (1940–1944)	Šarls de Golls (Valsts vadītājs)

Pagaidu valdība (1944–1946)	Šarls de Golls•• Fēlikss Goins•• Žoržs Bido•• Vensāns Oriols•• Leons Blūms••

Ceturtā republika (1946–1958)	Vensāns Oriols Renē Kotī

Piektā republika (1958–pašlaik)	Šarls de Golls Alans Poērs Žoržs Pompidū Alans Poērs Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

slīprakstā — pagaidu prezidenti/valsts vadītāji; •• — Francijas Pagaidu valdības vadītājs

Andoras līdzprinči (uzskaitījums)

Ekskopiālais līdzprincis	Francijas līdzprincis

Pērs d'Urtks Žilems de Montkada Ramons Trebailla Arno de Ljorda Pērs Narbona Nikolo Kapoki Hugo Desbahs Žilems Arno de Pato Pērs de Luna Berenžērs d'Erils i de Pallars Galserands de Vilanova Frančesko de Tovija Arno Rožē de Palars Žaime de Kardona i de Gandija Roderiks de Borha i Eskriva Pērs de Kardona Žoans Despess Pedro Horda de Urīss Frančesko de Urīss Migels Despuigs Žoans Peress Garsija de Olivāns Pērs de Kastelets Žoans Domašs Lorišs Migels Heroni Morels Hugo Ambross de Montkada Andrē Kapella Bernats de Salba i de Salba Luišs Diess Auks de Armendariss Antoni Peress Po Durans Žoans Manuels de Espinosa Melsiors Palo i Boska Pērs de Koponss i de Teiksidors Žoans Desbahs Martorels Oležērs de Montserrats Rufets Džuliāss Kano Tebārs Simeo de Ginda i Apecegi Hordi Kuroda i Torreblanka Sebastiāns de Viktorija Emparāns i Lojola Frančesks Žozefs Katalāns de Okons Frančesks Fernandess de Ksativa i Kontrerass Žoakins de Santijāns i Valdivielso Huans de Garsija i Montenegro Džozefs de Boltass Frančesks Antoni de la Duenja i Kisneross Bernārs Franciss i Kabaljero Bonifācijs Lopess i Pulido Simo de Gvardiola i Hortoneda Džozefs Kaiksiāls i Estrade Salvadors Casanjass i Pagess Ramons Riu i Kabaness Toribio Martins Žoans Džozefs Laguarda i Fenollera Džozefs Puhargimžu Huans Benlohs i Vivo Žaume Viladrihs i Gaspa Husti Gvitarts i Vilardebo Rikards Fornesa Ramons Iglesiass i Navarri Ramons Malla Kalla Žoans Marti i Alaniss Žoans Enriks Vivess Sicīlija	Rožērs Bernards III Gastons I Gastons II Gastons III Metjū Izabella Žans de Fuā-Graili Gastons IV Francisks Fēbs Katrīna Henrijs II Žanna d'Albrē Anrī IV Luijs II Luijs XIII Luijs XIV Luijs XV Luijs XVI Napoleons I Luijs XVIII Napoleons I Napoleons II Luijs XVIII Šarls X Luijs Filips Napoleons III Luijs Ādolfs Tjērs Patriss de Makmahons Žils Grevī Marī Fransuā Sadī Karno Žans Kazimirs-Perjē Felikss Fors Emils Lubē Armāns Faljērs Raimons Puankarē Pols Dešanels Aleksandrs Millerāns Gastons Dumergs Pols Dumērs Albērs Lebrēns Filips Petēns Šarls de Golls Fēlikss Guēns Žoržs Bido Šarls de Golls Žoržs Pompidū Valerī Žiskārs d'Estēns Fransuā Miterāns Žaks Širaks Nikolā Sarkozī Fransuā Olands Emanuels Makrons

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 12501255 LCCN: no93006287 ISNI: 0000 0001 1743 3118 GND: 124728111 SUDOC: 075118246 BNF: cb13994781q (data) NKC: uk20211107484 Léonore: C/0/16