253 Matilde
_mathilde_crop.jpg) | |
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Johans Pāliza |
| Atklāšanas datums | 1885. gada 12. novembrī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | (253) Mathilde |
| Citi nosaukumi [1] | 1949 OL1, A915 TN |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 3,35 AU [1] |
| Perihēlijs | 1,9428973 AU [1] |
| Lielā pusass (rādiuss) | 2,6465167 AU [1] |
| Ekscentricitāte | 0,2658662 [1] |
| Apriņķojuma periods | 4,31 a [1] |
| Slīpums | 6,74113°[1] |
| Uzlecošā mezgla garums | 179,60685°[1] |
| Pericentra arguments | 157,27798°[1] |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | ~52,8 km [2] |
| Sideriskais periods | 417,7 h [2] |
| Ģeometriskais albedo | 0,0436[2] |
| Asteroīdu spektru tipi | C [2] |
| Redzamais spožums | 15,57 [3] |
| Absolūtais spožums | 10,3 H [1] |
Matilde, arī 253 Matilde ir asteroīds ar apmēram 53 km diametru. Objekts atrodas asteroīdu joslā, pieder C tipa asteroīdiem.
1997. gadā asteroīdu pētīja starpplanētu zonde NEAR Shoemaker, palidojot tam garām 1212 km attālumā. Zondei izdevās ciešāk izpētīt apmēram 60 % asteroīda, uzņemot vairāk nekā 500 attēlu.[4]
Asteroīdu 1885. gada 12. novembrī atklāja austriešu astronoms Johans Pāliza (Johann Palisa) Vīnes observatorijā. Orbītas parametrus objektam aprēķināja Parīzes observatorijas darbinieks V.A. Lebefs (V.A.Lebeuf), viņš arī nodēvēja asteroīdu par Matildi, nosaucot to Parīzes observatorijas direktora vietnieka Morica Levi (Moritz Loewy) sievas vārdā.[5]
Fiziskie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Matildei ir neregulāra forma, virsma tumša ar ļoti zemu albedo. Virsmu klāj oglekļa hondrītu meteorītiem līdzīgi materiāli, kuros dominē silikātu minerāli. Asteroīdam ir neparasti ilgs rotācijas periods, ap savu asi tas apgriežas reizi 17,4 dienās. Asteroīda virsmu izrobojuši daudzi krāteri. Starptautiskā Astronomijas savienība noteikusi, ka Matildes krāteri (zināmi 23 krāteri) ir jādēvē ogļu ieguves vietu vārdos.[6] Lielākais ir Karū krāteris (diametrs 33,4 km),[7] nodēvēts pēc Karū ogļu baseina, Dienvidāfrikā. Otrs lielākais ir Išikari krāteris (diametrs 29,3 km),[8], nodēvēts lielākā Japānas ogļu lauka vārdā. Lielākos Matildes krāterus varētu būt radījušas sadursmes ar objektiem līdz 3 km diametrā.[9] Tiek uzskatīts, ka šie triecieni varētu būt nobremzējuši Matildes rotāciju.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 (253) Mathilde = A915 TN = 1949 OL1
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 253 Mathilde
- ↑ (253) Mathilde
- ↑ NEAR Flyby of Asteroid 253 Mathilde
- ↑ «Savage, D.; Young, L.; Diller, G.; Toulouse, A. (February 1996). "Near Earth Asteroid Rendezvous (NEAR) Press Kit"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
- ↑ Categories for Naming Features on Planets and Satellites
- ↑ «Karoo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. septembrī. Skatīts: 2019. gada 4. janvārī.
- ↑ «Ishikari». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. septembrī. Skatīts: 2019. gada 4. janvārī.
- ↑ The Collisional History of Asteroid 253 Mathilde
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |