Čakstu dzimta
| Čakstu dzimta Laniidae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
 Pelēkmuguras čakste (Lanius excubitoroides) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Čakstu dzimta (Laniidae) |
 Čakstu dzimta Vikikrātuvē | |
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.[1]
Lielākā daļa čakstes dzīvo Eirāzijā un Āfrikā, Ziemeļamerikā dzīvo tikai divas sugas. Dienvidamerikā un Austrālijā nav sastopama neviena čakstu dzimtas suga, lai gan Jaungvinejā dzīvo viena čakstu suga.[2] Čakstēm patīk atklātas vietas, īpaši stepes un savannas. Ir arī čakstu sugas, kas apdzīvo mežus, un sugas, kas vasaras periodā dzīvo ziemeļu teritorijās, bet ziemā migrē uz siltākām zemēm.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 4 čakstu dzimtas sugas: brūnā čakste (Lanius collurio), lielā čakste (Lanius excubitor), melnpieres čakste (Lanius minor) un rudastes čakste (Lanius phoenicuroides).[1][3] Visbiežāk novērojamā čakste Latvijā ir brūnā čakste.[4]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čakstes ir mazi līdz vidēji lieli putni, to ķermeņa garums var sasniegt pat 50 cm. Latvijas čakstes ir nedaudz lielākas par zvirbuli.[4] Apspalvojums čakstēm var būt pelēks, brūns, melns vai balts.
Čakstēm knābis ir nedaudz izliekts, galā veidojot kaut ko līdzīgu zobam, kas raksturo čakstes plēsīgo dabu. Čakstēm ir spēcīgas kājas un asi nagi, kas piemēroti laupījuma noturēšanai. Nelielu medījumu čakste mēdz uzdurt uz sausiem zariem, ērkšķiem vai dzeloņstieplēm. Dažas čakstes laupījumu iesprauž zaru žāklēs. Šis "pieliekamais" nodrošina putnus ar barības krājumu, it īpaši, ja laiks kļūst auksts, un barību ir grūti atrast. Čakstes barojas ar kukaiņiem, maziem putniņiem vai siltasiņu dzīvniekiem.
Čakstes ir teritoriāli putni, viņas aizsargā savu teritoriju no citiem putniem. Migrējošām čakstēm teritorija ir svarīga vairošanās sezonā mītnes zemēs. Ziemošanas vietās čakstes iekārto nelielas barošanās teritorijas[2]. Čakstes savu teritoriju atzīmē ne tikai ar dziedāšanu, bet, ja nepieciešams, arī izkaujas. Lai arī čakstes ir dziedātājputni, to dziesma ir griezīga.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopumā čakstes veido monogāmus pārus, lai gan ir dažas sugas, kurām ir poligāmas attiecības. Baltgalvas un dzeltenknābja čakstēm ir novērots, ka iepriekšējā gada jaunie putni palīdz vecākiem izbarot jauno perējumu.
Tēviņi piesaista mātītes uzmanību ar savām medījumu krātuvēm, kas var būt izrotātas ar spožiem papīriņiem, tēviņš dejo rituālo deju, kā arī baro mātīti ar medījumu. Čakstes krūmos vai koku apakšējos zaros vij vienkāršas, kausveidīgas ligzdas no zariņiem un zāles, izklājot pamatu ar putnu spalviņām.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čakstu dzimta (Laniidae)[1]
- Baltgalvas čakstu ģints (Eurocephalus)
- Dienvidu baltgalvas čakste (Eurocephalus anguitimens)
- Ziemeļu baltgalvas čakste (Eurocephalus rueppelli)
- Čakstu ģints (Lanius)
- Āfrikas mazā čakste (Lanius gubernator)
- Baltaču čakste (Lanius mackinnoni)
- Birmas čakste (Lanius collurioides)
- Brūnā čakste (Lanius collurio)
- Brūnplecu čakste (Lanius vittatus)
- Centrālāfrikas čakste (Lanius humeralis)
- Daurijas rudastes čakste (Lanius isabellinus)
- Dienvidāfrikas čakste (Lanius collaris)
- Garastes čakste (Lanius schach)
- Himalaju čakste (Lanius tephronotus)
- Ibērijas čakste (Lanius meridionalis)
- Kalnu čakste (Lanius validirostris)
- Kašķīgā čakste (Lanius ludovicianus)
- Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus)
- Lielā čakste (Lanius excubitor)
- Lielgalvas čakste (Lanius bucephalus)
- Maskas čakste (Lanius nubicus)
- Melnpieres čakste (Lanius minor)
- Pelēkmuguras čakste (Lanius excubitoroides)
- Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides)
- Santome čakste (Lanius newtoni)
- Sarkangalvas čakste (Lanius senator)
- Savannas garastes čakste (Lanius cabanisi)
- Sibīrijas čakste (Lanius cristatus)
- Somālijas čakste (Lanius somalicus)
- Stepes čakste (Lanius pallidirostris)
- Suzas čakste (Lanius souzae)
- Svītrainā čakste (Lanius tigrinus)
- Taita čakste (Lanius dorsalis)
- Ziemeļu čakste (Lanius borealis)
- Dzeltenknābja čakstu ģints (Corvinella)
- Dzeltenknābja čakste (Corvinella corvina)
- Žagatčakstes (Urolestes)
- Žagatčakste (Urolestes melanoleucus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Shrikes, vireos & shrike-babblers, 2018
- ↑ 2,0 2,1 Yosef, Reuven (2008), "Family Laniidae (Shrikes)", in Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie, Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 732-773, ISBN 978-84-96553-45-3
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. martā. Skatīts: 2009. gada 4. aprīlī.
- ↑ 4,0 4,1 «Putni (Aves)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2009. gada 4. aprīlī.
- ↑ Clancey, P.A. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 180. ISBN 1-85391-186-0.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Putni Daba
- Latvijas putni
- Foto albums
- Kalnciema putni
- Shrikes (Laniidae) Arhivēts 2012. gada 29. februārī, Wayback Machine vietnē.