Jaunzēlande

New Zealand / Aotearoa
Karogs Ģerbonis
Himna: "God Defend New Zealand" "God Save the Queen"1
Location of New Zealand
Galvaspilsēta		Velingtona 41°17′S 174°27′E
Lielākā pilsēta		Oklenda
Valsts valodas		angļu valoda (98%) maoru valoda (4,2%) Jaunzēlandes zīmju valoda (0,6%)
Valdība		Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	Valsts galva	Čārlzs III Vindzors
-	Ģenerālgubernatore	Sindija Kiro
-	Premjerministrs	Kriss Hipkinss
Neatkarība		no Apvienotās Karalistes
-	Domīnija	1907. gada 26. septembrī
-	Vestminsteras statūti	1931. gada 11. decembrī (pieņemti 1947. gada 25. novembrī)
-	Konstitucionālais akts	1986. gada 13. decembrī
Platība
-	Kopā	268 680 km² (75)
-	Ūdens (%)	2,1
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2021. gadā	5 132 690 (121)
-	Blīvums	19/km² (167)
IKP (PPP)		2021. gada aprēķins
-	Kopā	226 566 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$44 226
Džini koef. (2019)		33.9 (vidējs)
TAI (2019)		0.931 (augsts) (19)
Valūta		Jaunzēlandes dolārs (NZD)
Laika josla		NZST2 (UTC+12)
-	Vasarā (DST)	NZDT (UTC+13)
Interneta domēns		.nz3
ISO 3166-1 kods		554 / NZL / NZ
Tālsarunu kods		+64
1 "God Save the Queen" oficiāli ir valsts himna, bet tiek lietota tikai kronēto personu dalības gadījumos 2 The Čatema salās ir atsevišķa laika zona, kas par 45 minūtēm ir priekšā pārējai Jaunzēlandei. 3 Jaunzēlandei piederošajām Niuei, Kuka Salām un Tokelau ir atsevišķi domēni .nu, .ck un .tk.

Jaunzēlande (angļu: New Zealand; maoru: Aotearoa) ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā. No Austrālijas to atdala Tasmana jūra. Ietilpst 3 lielas salas un vairākas nelielas saliņas un salu grupas. No Jaunzēlandes atkarīgas teritorijas ir Niue, Kuka Salas, Tokelau un Rosa Teritorija Antarktīdā. Galvaspilsēta Velingtona, lielākās pilsētas ir Oklenda, Hamiltona, Neipīra, Kraistčērča un Danīdina.

Klimats

Jaunzēlandes dienvidos ir subtropu un mērenais klimats. Siltākie mēneši ir decembris, janvāris un februāris. Aukstākie — jūnijs, jūlijs un augusts. Vasarā vidējā temperatūra ir starp 20º—30 °C un ziemā starp 10º—15 °C. Ziemeļsalā visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalā ir vēsāks klimats, ziemā ir iespējams neliels sals.

Valsts iekārta

Jaunzēlande ir parlamentāra un demokrātiska monarhija. Jaunzēlandes valsts iekārtu nosaka daudzi Lielbritānijas un Jaunzēlandes parlamenta konstitucionālie likumi un paražas. Valsts galva ir Lielbritānijas karalis, ko pārstāv ģenerālgubernators, kuru uz 5 gadiem pēc Jaunzēlandes valdības ieteikuma ieceļ karalis. Ģenerālgubernatoram ir Izpildpadome, kuras locekļi ir ģenerālgubernators un ministri. Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments — Pārstāvju palāta (97 deputāti), ko uz 3 gadiem ievēl iedzīvotāji. Izpildvara ir valdībai, ko vada premjerministrs. Vietējie pašvaldības orgāni ir provinces, provinču pilsētu teritorijas, pilsētu un lauku apgabalu padomes, kas faktiski pakļautas centrālajam pārvaldes orgānam. Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 20 gadu vecuma. Tiesu sistēmā ietilpst Augstākā tiesa, apelācijas un pirmās instances tiesas.

Vēsture

Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji ir maori, kas pirms apmēram 1000 gadiem tajā ieradās no Polinēzijas. Maori ir pārstāvēti arī valdībā, kas cenšas tos nodrošināt ar vienlīdzīgām veselības aprūpes, izglītības un darba iespējām, kas viņiem iepriekš bija liegtas.

Eiropiešu un maoru 1863. gada tikšanās Houksa līcī (Hawke's Bay)

Kā vēsta teika, Jaunzēlandi pirmais atklāja pētnieks Kupe, kurš to nosauca par Aotearoa ('Garā, baltā mākoņa zemi'). Pirmais dokumentētais Jaunzēlandi atklājušais eiropietis bija nīderlandiešu jūrasbraucējs Ābels Tasmans, kurš Jaunzēlandē ieradās 1642. gadā. Vairāk nekā pēc 125 gadiem kapteinis Džeimss Kuks pieprasīja to Lielbritānijai un 1769. gadā izveidoja valsts karti. Vaitangi līgums tiek uzskatīts par Jaunzēlandes dibināšanas dokumentu. Tas tika parakstīts 1840. gadā Salu līcī starp galvenajiem maori virsaišiem un Lielbritānijas Kroņa pārstāvjiem Vaitangī. Jaunzēlandes pirmais gubernators Viljams Hobsons izveidoja Oklendu par galvaspilsētu, bet vēlāk par galvaspilsētu kļuva Velingtona, jo tā bija centrālāka. Līguma parakstīšana iesākās 6. februārī, kas vēlāk kļuva par Jaunzēlandes nacionālo dienu — Vaitangi dienu (Waitangi Day). 1840. gadā Jaunzēlande kļuva par Lielbritānijas koloniju. 1907. gadā ieguva Lielbritānijas domīnijas statusu. 1987. gadā Jaunzēlande pirmā pasaulē pasludināja sevi par kodolbrīvu teritoriju. Jaunzēlande bija pirmā valsts, kur sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.

Iedzīvotāji

Jaunzēlandes iedzīvotāju etniskais sastāvs 2013. gadā:

  eiropiešu izcelsmes

  jauktas eiropiešu-maoru izcelsmes

  maori

  aziāti

  pārējie Klusā okeāna salinieki

  citas izcelsmes

  citas jauktas izcelsmes (izņemot eiropiešu-maoru izcelsmes)

Jaunzēlandē 2022. gada 31. martā bija 5 127 100 iedzīvotāji. 77% no tiem dzīvoja Ziemeļsalā, bet 23% — Dienvidsalā. Iedzīvotāji pēc etniskā sastāva pēc 2018. gada tautas skaitīšanas rezultātiem bija 71,8% eiropiešu izcelsmes, 16,5% maori, 15,3% aziāti un 9,0% pārējie.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunzēlande.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Madara Rudzīte (2013. gada 14, jūnijs) Brīnišķīgā Aotearoa jeb viesmīlīgo kivi zeme Jaunzēlande. Delfi. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.
• Evija Trofimova (2013. gada 21. maijs) Paradīzes kāwanatanga. Satori. Skatīts: 2017. gada 9. jūlijā.