Kirgīzijas PSR

Kirgīzijas PSR
Киргизская Советская Социалистическая Республика
Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika

1936–1991


Karogs	Ģerbonis

Pamatinformācija

Galvaspilsēta

Frunze

Oficiālā valoda

kirgīzu

Izveidota
PSRS sastāvā:
- No
- Līdz

1936. gadā

1991. gadā

Platība
- Kopā
- Ūdens (%)

Pēc platības . PSRS
198,500 km²

Iedzīvotāji
- Kopā
- Blīvums

Pēc iedz. . PSRS
4,257,800 (1989)
cilv./km²

Laika josla

UTC +5

Oficiālā himna

himna

Oficiālā valūta

PSRS rublis

Apbalvojumi

Kirgīzijas PSR (kirgīzu: Кыргыз Советтик Социалисттик Республикасы) bija padomju republika Padomju Savienības sastāvā no 1936. līdz 1991. gadam.

Tās galvaspilsēta bija Frunze (tagad Biškeka). Mūsdienās tā ir neatkarīga valsts Kirgizstāna, kas atrodas Vidusāzijā.

Vēsture

Pēc tam, kad Krievijas Turkestānu ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR. 1924. gada 14. oktobrī to sadalīja un kirgīzu apdzīvotajā teritorijā izveidoja Kara-Kirgīzu Autonomo apgabalu, kas ietilpa Krievijas PFSR sastāvā. Tā galvaspilsēta bija Pišpeka. 1925. gada 15. maijā to pārdēvēja par Kirgīzu Autonomo apgabalu, 1926. gada 11. februārī par Kirgīzu APSR, bet 1936. gada 5. decembrī par Kirgīzijas PSR.

1991. gada 31. augustā Kirgīzijas PSR Augstākā padome pieņēma Kirgīzu Republikas valsts neatkarības deklarāciju.

Kirgīzu Republika (Kirgīzijas PSR) formāli palika Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā līdz tās likvidācijai 1991. gada 26. decembrī, jo netika ievērota 1990. gada 3. aprīļa PSRS likumā "Par kārtību, kādā risināmi jautājumi, kas saistīti ar kādas savienības republikas izstāšanos no PSRS" paredzētā kārtība.

Valdība

Kirgīzijas Komunistiskā partija PSKP ietvaros īstenoja augstāko vadību no tās izveidošanas līdz pat neatkarības pasludināšanai. Kirgīzijas Komunistiskā partijas augstākā institūcija bija Centrālā komiteja (CK).

Perestroikas laikā, lai nodrošinātu netraucētu republikas vadības pāreju no partijas uz parlamentārām struktūrām, par Kirgīzijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Kirgīzijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Absamats Masalijevs.

Iedzīvotāji

Pamatiedzīvotāji — kirgīzi (1 284 000 pēc 1970. gada tautas skaitīšanas datiem). 1970. gadā bija ievērojams skaits krievu (855 tūkstoši cilvēku), kā arī ukraiņu (120 tūkstoši cilvēku), galvenokārt Kirgizstānas ziemeļu un austrumu zemēs un pilsētās, kā arī uzbeki (332 tūkstoši), vācieši (89 tūkstoši), tatāri (68 tūkstoši), uiguri (24 tūkstoši), kazahi (21 tūkstotis), tadžiķi (21 tūkstotis) un citi.