Pāriet uz saturu

Kirgīzijas PSR

Vikipēdijas lapa
Kirgīzijas PSR
Киргизская Советская Социалистическая Республика
Kirgīzijas Padomju Sociālistiskā Republika


19361991
Karogs Ģerbonis
Pamatinformācija
GalvaspilsētaFrunze
Oficiālā valodakirgīzu
Izveidota
PSRS sastāvā:
 - No
 - Līdz
1936. gadā


1991. gadā
Platība
 - Kopā
 - Ūdens (%)
Pēc platības . PSRS
198,500 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 
 - Blīvums
Pēc iedz. . PSRS
4,257,800 (1989)
cilv./km²
Laika josla UTC +5
Oficiālā himna
himna
Oficiālā valūtaPSRS rublis
Apbalvojumi

Kirgīzijas PSR (kirgīzu: Кыргыз Советтик Социалисттик Республикасы) bija padomju republika Padomju Savienības sastāvā no 1936. līdz 1991. gadam.

Tās galvaspilsēta bija Frunze (tagad Biškeka). Mūsdienās tā ir neatkarīga valsts Kirgizstāna, kas atrodas Vidusāzijā.

Pēc tam, kad Krievijas Turkestānu ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR. 1924. gada 14. oktobrī to sadalīja un kirgīzu apdzīvotajā teritorijā izveidoja Kara-Kirgīzu Autonomo apgabalu, kas ietilpa Krievijas PFSR sastāvā. Tā galvaspilsēta bija Pišpeka. 1925. gada 15. maijā to pārdēvēja par Kirgīzu Autonomo apgabalu, 1926. gada 11. februārī par Kirgīzu APSR, bet 1936. gada 5. decembrī par Kirgīzijas PSR.

1991. gada 31. augustā Kirgīzijas PSR Augstākā padome pieņēma Kirgīzu Republikas valsts neatkarības deklarāciju.

Kirgīzu Republika (Kirgīzijas PSR) formāli palika Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā līdz tās likvidācijai 1991. gada 26. decembrī, jo netika ievērota 1990. gada 3. aprīļa PSRS likumā "Par kārtību, kādā risināmi jautājumi, kas saistīti ar kādas savienības republikas izstāšanos no PSRS" paredzētā kārtība.

Kirgīzijas Komunistiskā partija PSKP ietvaros īstenoja augstāko vadību no tās izveidošanas līdz pat neatkarības pasludināšanai. Kirgīzijas Komunistiskā partijas augstākā institūcija bija Centrālā komiteja (CK).

Perestroikas laikā, lai nodrošinātu netraucētu republikas vadības pāreju no partijas uz parlamentārām struktūrām, par Kirgīzijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Kirgīzijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Absamats Masalijevs.

Pamatiedzīvotāji — kirgīzi (1 284 000 pēc 1970. gada tautas skaitīšanas datiem). 1970. gadā bija ievērojams skaits krievu (855 tūkstoši cilvēku), kā arī ukraiņu (120 tūkstoši cilvēku), galvenokārt Kirgizstānas ziemeļu un austrumu zemēs un pilsētās, kā arī uzbeki (332 tūkstoši), vācieši (89 tūkstoši), tatāri (68 tūkstoši), uiguri (24 tūkstoši), kazahi (21 tūkstotis), tadžiķi (21 tūkstotis) un citi.

Izglītība un zinātne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā republikā bija 9 augstākās izglītības iestādes, kurās studēja 58 800 studentu.

1954.–1993. gadā darbojās Kirgīzijas PSR Zinātņu akadēmija.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]