Apvienoto Nāciju Organizācija

angļu: *United Nations Organization*
arābu: الأمم المتحدة
ķīniešu: 联合国 / 聯合國
franču: *Organisation des Nations unies*
krievu: *Организация Объединённых Наций*
spāņu: *Organización de las Naciones Unidas*
Izveidots	1945. gada 26. jūnijā
Galvenā mītne	Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Dalībnieki	193 valstis
Oficiālās valodas	angļu valoda; arābu valoda; franču valoda; krievu valoda; ķīniešu valoda; spāņu valoda
Ģenerālsekretārs	Antoniu Guterrešs
Tīmekļa vietne	www.un.org

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas (angļu: United Nations) ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.^[2]

Apvienotās Nācijas tika izveidotas 1945. gada 26. jūnijā, kad Sanfrancisko konferences laikā sākotnējo dalībvalstu delegācijas parakstīja ANO statūtus.^[3] Savukārt par tās oficiālo dibināšanu uzskata 1945. gada 24. oktobri, kad visu sākotnējo dalībvalstu valdības ratificēja ANO statūtus.^[4] Par ANO priekšteci var uzskatīt Tautu Savienību.^[5]

Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenā mītne atrodas Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. ANO ir sešas oficiālās valodas: arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valoda. 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija un tās toreizējais ģenerālsekretārs Kofi Annans saņēma Nobela Miera prēmiju.^[6] Kopš 2017. gada 1. janvāra ANO ģenerālsekretārs ir Antoniu Guterrešs.

Izveide

Otrā pasaules kara laikā, 1942. gada 1. janvārī, Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika, PSRS ("Lielais četrinieks"), 9 Centrālamerikas un Karību reģiona valstis, 5 Britu Sadraudzības valstis un 8 okupēto valstu trimdas valdības parakstīja pret Ass valstīm vērstu Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurai kara gaitā pievienojās lielākā daļa citu valstu valdību. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada 26. jūnijā oficiāli tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā dibināšanas brīdī bija 51 dalībvalsts. Baltkrievijas PSR un Ukrainas PSR bija ANO dibinātājvalstis kopš 1945. gada.

Bijušās Ass valstis un to sabiedrotos ANO uzņēma vēlāk. Afganistānu, Taizemi un Zviedriju uzņēma 1946. gadā, Albāniju, Austriju, Bulgāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju, Ungāriju, kā arī Īriju, Portugāli, Spāniju un Nepālu uzņēma 1955. gadā, Japānu 1956. gadā, bet VDR un VFR tikai 1973. gadā.

Pēc PSRS sabrukuma Krievijas Federācija tika atzīta par PSRS tiesību pārmantotāju, bet 1992. gada 2. martā ANO uzņēma bijušās padomju republikas Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.

Latvijas uzņemšana ANO

Latvijas sūtnis Vašingtonā Alfrēds Bīlmanis 1942. gada 4. janvārī nosūtīja notu ASV valsts sekretāram, kurā Latvijas tautas vārdā deklarēja, ka Latvija pilnīgi atbalsta antiass pakta, ko sauc par Apvienoto Nāciju deklarāciju, principus, izsaka tās solidaritāti ar šo paktu un apsola visu iespējamo palīdzību attiecībā uz uzvaras lietu pār nacistisko Vāciju. Notā bija prasīts, lai šis paziņojums Latvijas tautas vārdā tiktu iekļauts deklarācijā, ko parakstījušas Apvienotās Nācijas Vašingtonā 1. janvārī, taču ASV administrācija vēlējās izvairīties no jauniem sarežģījumiem attiecībās ar Padomju Savienību, ko radītu Latvijas pievienošanās ANO.^[7]

Tādēļ Latviju kopā ar Igauniju un Lietuvu ANO uzņēma tikai pēc to pilnīgas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 17. septembrī.

Dalībvalstis

Mūsdienās ANO apvieno 193 valstis, kā arī divas novērotājvalstis. Gandrīz visas pasaules valstis ir ANO dalībvalstis. Dalība ANO ir atvērta visām "mieru mīlošām valstīm", kas piekrīt ANO Statūtu nosacījumiem. ANO Ģenerālā Asambleja apstiprina valsts uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pēc Drošības Padomes ieteikuma.

Galvenās institūcijas

Apvienoto Nāciju Organizāciju veido sešas galvenās institūcijas:

ANO Ģenerālā asambleja;
Apvienoto Nāciju Drošības padome;
ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome;
ANO sekretariāts;
Starptautiskā tiesa;
ANO Aizbildnības padome (pašlaik neaktīva).

Skatīt arī

ANO dalībvalstu uzskaitījums

Atsauces

↑ Official Languages, www.un.org.
↑ «Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijā». mfa.gov.lv. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
↑ «Charter of the United Nations». un.org. United Nations. Skatīts: 2018. gada 11. marts.
↑ Linda Fasulo. An Insider's Guide to the UN. New Haven; London : Yale University Press, 2004. xiii. lpp. ISBN 0-300-10155-4.
↑ «United Nations-Facts». Nobel Foundation.
↑ «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation.
↑ Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai Latvijas vēstures fonds 2017. gada 2. februārī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apvienoto Nāciju Organizācija.
ANO oficiālā mājaslapa (angliski), (arābiski), (spāņu), (franciski), (ķīniski), (krieviski)
Apvienoto Nāciju Organizācijas vēsture ANO mājaslapā (angliski)

Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Kims Tedžuns	Nobela Miera prēmija 2001 kopā ar Kofi Annanu	Pēctecis: Džimijs Kārters

[1] Official Languages, www.un.org.

[2] «Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijā». mfa.gov.lv. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Skatīts: 2018. gada 11. marts.

[3] «Charter of the United Nations». un.org. United Nations. Skatīts: 2018. gada 11. marts.

[4] Linda Fasulo. An Insider's Guide to the UN. New Haven; London : Yale University Press, 2004. xiii. lpp. ISBN 0-300-10155-4.

[5] «United Nations-Facts». Nobel Foundation.

[6] «The Nobel Peace Prize 2001». Nobel Foundation.

[7] Pirms 130 gadiem dzimis Latvijas diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš veicināja Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu pasaulē un ierosināja Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju koalīcijai Latvijas vēstures fonds 2017. gada 2. februārī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]