Čakstu dzimta
| Čakstu dzimta Laniidae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
 Pelēkmuguras čakste (Lanius excubitoroides) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Čakstu dzimta (Laniidae) |
 Čakstu dzimta Vikikrātuvē | |
Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas dziedātājputnu (Passeri) apakškārtas dzimtām.
Lielākā daļa čakstes dzīvo Eirāzijā un Āfrikā, Ziemeļamerikā dzīvo tikai divas sugas. Dienvidamerikā un Austrālijā nav sastopama neviena čakstu dzimtas suga, lai gan Jaungvinejā dzīvo viena čakstu suga[1].
Latvijā ir sastopamas 4 sugas no čakstu dzimtas: brūnā čakste (Lanius collurio), lielā čakste (Lanius excubitor), melnpieres čakste (Lanius minor) un rudastes čakste (Lanius isabellinus)[2]. Visbiežāk novērojamā čakste Latvijā ir brūnā čakste[3].
Čakstēm patīk atklātas vietas, īpaši stepes un savannas. Ir arī čakstu sugas, kas apdzīvo mežus, un sugas, kas vasaras periodā dzīvo ziemeļu teritorijās, bet ziemā migrē uz siltākām zemēm.
Izskats un īpašības
Čakstes ir mazi līdz vidēji lieli putni, to ķermeņa garums var sasniegt pat 50 cm. Latvijas čakstes ir nedaudz lielākas par zvirbuli[3]. Apspalvojums čakstēm var būt pelēks, brūns, melns vai balts.
Čakstēm knābis ir nedaudz izliekts, galā veidojot kaut ko līdzīgu zobam, kas raksturo čakstes plēsīgo dabu. Čakstēm ir spēcīgas kājas un asi nagi, kas piemēroti laupījuma noturēšanai. Nelielu medījumu čakste mēdz uzdurt uz sausiem zariem, ērkšķiem vai dzeloņstieplēm. Dažas čakstes laupījumu iesprauž zaru žāklēs. Šis "pieliekamais" nodrošina putnus ar barības krājumu, it īpaši, ja laiks kļūst auksts, un barību ir grūti atrast. Čakstes barojas ar kukaiņiem, maziem putniņiem vai siltasiņu dzīvniekiem.
Čakstes ir teritoriāli putni, viņas aizsargā savu teritoriju no citiem putniem. Migrējošām čakstēm teritorija ir svarīga vairošanās sezonā mītnes zemēs. Ziemošanas vietās čakstes iekārto nelielas barošanās teritorijas[1]. Čakstes savu teritoriju atzīmē ne tikai ar dziedāšanu, bet, ja nepieciešams, arī izkaujas. Lai arī čakstes ir dziedātājputni, to dziesma ir griezīga.
Reprodukcija
Kopumā čakstes veido monogāmus pārus, lai gan ir dažas sugas, kurām ir poligāmas attiecības. Čakstu ģintīs Eurocephalus un Corvinella ir novērots, ka iepriekšējā gada jaunie putni palīdz vecākiem izbarot jauno perējumu.
Tēviņi piesaista mātītes uzmanību ar savām medījumu krātuvēm, kas var būt izrotātas ar spožiem papīriņiem, tēviņš dejo rituālo deju, kā arī baro mātīti ar medījumu. Čakstes krūmos vai koku apakšējos zaros vij vienkāršas, kausveidīgas ligzdas no zariņiem un zāles, izklājot pamatu ar putnu spalviņām[4].
Sistemātika
Čakstu dzimtā ir 3 ģintis un 31 suga.
ČAKSTU DZIMTA (Laniidae)
- Čakstu ģints (Lanius)
- Āzijas brūnā čakste, (Lanius cristatus)
- Birmas čakste, (Lanius collurioides)
- Brūnā čakste (Lanius collurio)
- Brūnmuguras čakste, (Lanius vittatus)
- Buļļagalvas čakste, (Lanius bucephalus)
- Dienvidu pelēkā čakste (Lanius meridionalis)
- Emina čakste, (Lanius gubernator)
- Garastes čakste (Lanius schach)
- Kalnu čakste (Lanius validirostris)
- Ķīnas pelēkā čakste, (Lanius sphenocercus)
- Lielā čakste (Lanius excubitor)
- Makinnona čakste, (Lanius mackinnoni)
- Maskas čakste, (Lanius nubicus)
- Melnpieres čakste (Lanius minor)
- Meža čakste, (Lanius senator)
- Mežgalvas čakste, (Lanius ludovicianus)
- Ņūtona čakste, (Lanius newtoni)
- Parastā čakste, (Lanius collaris)
- Pelēkā čakste (Lanius tephronotus)
- Pelēkmuguras čakste, (Lanius excubitoroides)
- Rudastes čakste (Lanius isabellinus)
- Savannas garastes čakste, (Lanius cabanisi)
- Somālijas čakste, (Lanius somalicus)
- Stepes čakste, (Lanius pallidirostris)
- Sūzas čakste, (Lanius souzae)
- Taita čakste, (Lanius dorsalis)
- Tīģerčakste, (Lanius tigrinus)
- Uhehe čakste, (Lanius marwitzi)
- ģints: Āfrikas garastu čakstes (Corvinella)
- Dzeltenknābja čakste, (Corvinella corvina)
- Žagatčakste, (Corvinella melanoleuca)
- ģints: Krūmu čakstes (Eurocephalus)
- Ziemeļbaltgalves čakste, (Eurocephalus rueppelli)
- Dienvidbaltgalves čakste, (Eurocephalus anguitimens)
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Yosef, Reuven (2008), "Family Laniidae (Shrikes)", in Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie, Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 732-773, ISBN 978-84-96553-45-3
- ↑ http://zoologi.daba.lv/putni/jelgavas/sist_saraksts/zvirbuli.htm
- ↑ 3,0 3,1 Putni (Aves)
- ↑ Clancey, P.A. (1991). Forshaw, Joseph. ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. pp. 180. ISBN 1-85391-186-0.
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čakstes |