Guntis Ulmanis: Atšķirības starp versijām
m Pēc šīs intervijas sanāk, ka viņam nekad oficiāli nav bijis tāds uzvārds https://www.santa.lv/raksts/klubs/guntis-ulmanis-man-nav-vairs-bailu-no-dzives-gala-52665/ (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas Uzlabotā režīma labojums) |
m →Biogrāfija: Papildināju par uzvārdu (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas Uzlabotā režīma labojums) |
||
| 36. rindiņa: | 36. rindiņa: | ||
== Biogrāfija == |
== Biogrāfija == |
||
G. Ulmanis ir dzimis {{dat|1939|9|13}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvs Eduards Ulmanis (1912—1942) bija pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļa Jāņa Ulmaņa (1865—1936) dēls. Pēc Latvijas okupācijas tēvs apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, 1941. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/79004-ulmanis_skrej_pakal_vilcienam Ulmanis skrej pakaļ vilcienam] tvnet.lv</ref> 1941. gada 14. jūnijā kopā ar māti Veru Ulmani (dzimušu Goldmani) (1914) no [[Padures pagasts|Padures pagasta]] "Strēļiem" izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], [[Krasnojarska|Krasnojarskas novadu]], kur atradās līdz 1946. gadam. |
G. Ulmanis ir dzimis {{dat|1939|9|13}} [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvs Eduards Ulmanis (1912—1942) bija pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļa Jāņa Ulmaņa (1865—1936) dēls. Pēc Latvijas okupācijas tēvs apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, 1941. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/79004-ulmanis_skrej_pakal_vilcienam Ulmanis skrej pakaļ vilcienam] tvnet.lv</ref> 1941. gada 14. jūnijā kopā ar māti Veru Ulmani (dzimušu Goldmani) (1914) no [[Padures pagasts|Padures pagasta]] "Strēļiem" izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], [[Krasnojarska|Krasnojarskas novadu]], kur atradās līdz 1946. gadam. Pēc atgriešanās dzīvojis [[Ēdole|Ēdolē]] pie radiem, kur sācis skolas gaitas. 1950. gadā radinieki tika atkārtoti izsūtīti, taču G. Ulmanis palika Latvijā un pārcēlās uz dzīvi Jūrmalā pie mātes, kur pabeidzis [[Pumpuru vidusskola|Pumpuru vidusskolu]]. Neskatoties uz to, ka G. Ulmanis nebija adoptēts, māte ar skolas vadību vienojusies, ka dēls varēs izmantot viņas otrā vīra uzvārdu — Rumpītis, taču 1955. gadā, saņemot pasi viņš izvēlējies izmantot sava tēva uzvārdu — Ulmanis.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Guntis Ulmanis: Man nav vairs baiļu no dzīves gala | publisher = Noziegumi pret cilvēci | accessdate = 2023. gada 8. jūlijā | url = https://www.santa.lv/raksts/klubs/guntis-ulmanis-man-nav-vairs-bailu-no-dzives-gala-52665/ }}</ref> |
||
1963. gadā G. Ulmanis beidzis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Ekonomikas fakultāti, ieguvis rūpniecības plānošanas ekonomikas specialitāti. |
|||
No 1963. līdz 1965. gadam G. Ulmanis dienēja [[Padomju armija|Padomju armijā]]. Atrodoties dienestā, iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]], no 1965. līdz 1989. gadam bija partijas biedrs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Harija Lieģa atmiņas | publisher = Noziegumi pret cilvēci | accessdate = 2010. gada 13. jūnijā | url = http://vip.latnet.lv/lpra/harijs.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110311125756/http://vip.latnet.lv/lpra/harijs.htm | archivedate = {{dat|2011|03|11||bez}} }}</ref> |
No 1963. līdz 1965. gadam G. Ulmanis dienēja [[Padomju armija|Padomju armijā]]. Atrodoties dienestā, iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]], no 1965. līdz 1989. gadam bija partijas biedrs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Harija Lieģa atmiņas | publisher = Noziegumi pret cilvēci | accessdate = 2010. gada 13. jūnijā | url = http://vip.latnet.lv/lpra/harijs.htm | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110311125756/http://vip.latnet.lv/lpra/harijs.htm | archivedate = {{dat|2011|03|11||bez}} }}</ref> |
||
Versija, kas saglabāta 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 13.59
- Šis raksts ir par 5. Latvijas Valsts prezidentu. Par citām jēdziena Ulmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Guntis Ulmanis | |
|---|---|
 Guntis Ulmanis 2010. gadā | |
| Latvijas Valsts prezidents | |
|
Amatā 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs | |
| Premjerministrs |
Ivars Godmanis Valdis Birkavs Māris Gailis Andris Šķēle Guntars Krasts Vilis Krištopans |
| Priekštecis | Anatols Dinbergs[a] |
| Pēctecis | Vaira Vīķe-Freiberga |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1939. gada 13. septembrī Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
PSKP (1965—1989) LZS (1992—2001) |
| Tēvs | Eduards Ulmanis |
| Māte | Vera Ulmane (dzimusi Goldmane) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aina Ulmane |
| Bērni | 2 meitas un dēls |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
| Paraksts |
 |
|
a No 1940. līdz 1993. gadam šo amatu neviens neieņēma. Latvijas intereses ārzemēs uz rīkojuma pamata pēc 1940. gada okupācijas vienpersoniski pārstāvēja Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā Kārlis Reinholds Zariņš, tad Arnolds Spekke, bet līdz 1991. gadam Latvijas sūtnis ASV Anatols Dinbergs. No 1991. līdz 1993. gadam augstākā amatpersona Latvijas Republikā bija Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. | |
Guntis Ulmanis (dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā) ir latviešu politiķis. Viņš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents pēc valsts neatkarības atjaunošanas laikā no 1993. līdz 1999. gadam. Politikā ienāca kā Latvijas Zemnieku savienības biedrs, galvenokārt tādēļ, ka ir pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls. Pēc ilga pārtraukuma atsāka politisko darbību 2010. gadā, kad kļuva par apvienības "Par Labu Latviju" valdes priekšsēdētāju[1] un no tās saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā.
Biogrāfija
G. Ulmanis ir dzimis 1939. gada 13. septembrī Rīgā. Viņa tēvs Eduards Ulmanis (1912—1942) bija pēdējā pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa brāļa Jāņa Ulmaņa (1865—1936) dēls. Pēc Latvijas okupācijas tēvs apsūdzēts spiegošanā pret PSRS ar kontrrevolucionāru nolūku, 1941. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.[2] 1941. gada 14. jūnijā kopā ar māti Veru Ulmani (dzimušu Goldmani) (1914) no Padures pagasta "Strēļiem" izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu, kur atradās līdz 1946. gadam. Pēc atgriešanās dzīvojis Ēdolē pie radiem, kur sācis skolas gaitas. 1950. gadā radinieki tika atkārtoti izsūtīti, taču G. Ulmanis palika Latvijā un pārcēlās uz dzīvi Jūrmalā pie mātes, kur pabeidzis Pumpuru vidusskolu. Neskatoties uz to, ka G. Ulmanis nebija adoptēts, māte ar skolas vadību vienojusies, ka dēls varēs izmantot viņas otrā vīra uzvārdu — Rumpītis, taču 1955. gadā, saņemot pasi viņš izvēlējies izmantot sava tēva uzvārdu — Ulmanis.[3]
1963. gadā G. Ulmanis beidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, ieguvis rūpniecības plānošanas ekonomikas specialitāti.
No 1963. līdz 1965. gadam G. Ulmanis dienēja Padomju armijā. Atrodoties dienestā, iestājies PSKP, no 1965. līdz 1989. gadam bija partijas biedrs.[4]
Pēc dienesta strādājis par ekonomistu, strādājis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, bijis augstskolas pasniedzējs Rīgas Politehniskajā institūtā un Latvijas Valsts universitātē (pasniedzis tautsaimniecības plānošanu). 1971. gadā G. Ulmanis sācis strādāt par Rīgas pilsētas izpildkomitejas Plānošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieku, taču amatu zaudējis par radniecību ar K. Ulmani, pēc tam bijis Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktors.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apstiprināts par Latvijas Bankas padomes locekli 1992. gadā, kā arī pievērsies politiskajai darbībai.
Pēc Valsts prezidenta termiņa beigām 2000. gada 17. martā eksprezidents dibināja "Prezidenta Ulmaņa fondu". G. Ulmanis bija Rīgā notikušā 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektors. Tāpat G. Ulmanis ir viens no hokeja kluba Rīgas "Dinamo" īpašniekiem un padomes locekļiem. Pēc prezidentūras beigām desmit gadus nedarbojās politikā.
G. Ulmanis vairāk nekā 50 gadus aizvadījis laulībā ar Ainu Ulmani, tajā izaudzināti meita un dēls. Pēc mediju ziņām vēl viena meita dzimusi ārpus laulības.[5]
Politiskā darbība
Latvijas Valsts prezidentūra
1992. gadā G. Ulmanis iestājās Latvijas Zemnieku savienībā un no tās saraksta 1993. gada jūnijā tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Tā paša gada 7. jūlijā Saeima trešajā balsošanas kārtā G. Ulmani ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Pēc ievēlēšanas viņš pārtrauca aktīvu darbību partijā, bet kļuva par LZS goda priekšsēdētāju. 1996. gada 18. jūnijā viņu jau pirmajā balsošanas kārtā atkārtoti ievēlēja par Latvijas Valsts prezidentu. Amatā bijis līdz 1999. gada 7. jūlijam, kad notika Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācija.
Viņš ir saņēmis daudzus ārvalstu apbalvojumus. G. Ulmaņa prezidentūras laikā liela uzmanība tika pievērsta ārpolitikai — Latvijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, sadarbības veidošanai un nostiprināšanai gan ar Eiropas, gan citām valstīm. Viņa prezidentūras laikā Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē un uzsāka ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.
Viens no nozīmīgākajiem panākumiem viņa prezidentūras laikā ir noslēgtais Latvijas—Krievijas līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas, kam sekoja pilsonības likuma pieņemšana. 1996. gadā viņš pasludināja moratoriju nāves soda izpildei Latvijā un aicināja Latvijas likumdošanā atcelt nāvessodu.
G. Ulmanis ir aktīvi iestājies par vienotas sabiedrības veidošanu, aicinot Saeimu izdarīt grozījumus 1994. gadā pieņemtajā Pilsonības likumā un aicinot Latvijas pilsoņus šos grozījumus akceptēt referendumā 1998. gadā.
Lielu uzmanību Valsts prezidents pievērsa Latvijas vēstures izpētei un izskaidrošanai. Viņš kopā ar Ministru prezidentu 1999. gadā dibināja Latvijas Vēsturnieku komisiju, kuras uzdevums ir detalizēti pētīt totalitāros režīmus un to radītās sekas Latvijā. Valsts prezidents aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt totalitāro režīmu bijušajā PSRS.
Politiskā darbība pēc prezidentūras
Pēc prezidentūras beigām ilgu laiku aktīvi politikā neiesaistījās. 2001. gadā G. Ulmanis izstājās no Latvijas Zemnieku savienības. 2009. gadā atbalstīja partijas "Jaunlatvija" dibināšanu, taču pats nekļuva par tās biedru.[6] 2010. gada 12. jūnijā kļuva par apvienības "Par Labu Latviju" valdes priekšsēdētāju[1] un no tās saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā. Nevienā no apvienību veidojošajām partijām bijušais Valsts prezidents neiestājās un 2011. gadā pameta apvienības valdes priekšsēdētāja amatu.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Elizabete Egle, Ināra un Rutule. «TP un LPP/LC apvienības līdera lomu uzņemas Ulmanis». Diena, 2010. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
- ↑ Ulmanis skrej pakaļ vilcienam tvnet.lv
- ↑ «Guntis Ulmanis: Man nav vairs baiļu no dzīves gala». Noziegumi pret cilvēci. Skatīts: 2023. gada 8. jūlijā.
- ↑ «Harija Lieģa atmiņas». Noziegumi pret cilvēci. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
- ↑ Noslēpums atklāts! Gunta Ulmaņa „mazmeitiņa” izrādās ārlaulības meita Arhivēts 2018. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. jauns.lv
- ↑ «Ulmaņa atbalstīto partiju sauks "Jaunlatvija"». Diena. 2009. gada 26. martā. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
Ārējās saites
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Augusts Kirhenšteins (amatā līdz 1940. gada 5. augustam) |
Latvijas Valsts prezidents 1993. gada 7. jūlijs — 1999. gada 7. jūlijs |
Pēctecis: Vaira Vīķe-Freiberga |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|