Tartu: Atšķirības starp versijām
m →Cilvēki: +saite |
|||
| 103. rindiņa: | 103. rindiņa: | ||
{{atsauces}} |
{{atsauces}} |
||
== |
== Ārējās saites == |
||
{{commonscat|Tartu}} |
{{commonscat|Tartu}} |
||
* [http://www.tartu.ee Oficiālā mājaslapa] {{igauniski}}, {{angliski}}, {{krieviski}}, {{somiski}}, {{vāciski}} |
* [http://www.tartu.ee Oficiālā mājaslapa] {{igauniski}}, {{angliski}}, {{krieviski}}, {{somiski}}, {{vāciski}} |
||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. novembris, plkst. 02.05
| Tartu | |||
|---|---|---|---|
 Tartu pilsētas dome | |||
| |||
  Tartu | |||
| Koordinātas: 58°23′N 26°43′E / 58.383°N 26.717°EKoordinātas: 58°23′N 26°43′E / 58.383°N 26.717°E | |||
| Valsts |
 Igaunija | ||
| Apriņkis | Tartu apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1224 | ||
| Administrācija | |||
| Platība | |||
| • Kopējā | 38,8 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 97 759 | ||
| • blīvums | 2 516/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa | http://www.tartu.ee/ | ||
 Tartu Vikikrātuvē | |||
Tartu (igauņu: Tartu, agrāk saukta Tērbata, vācu: Dorpat, krievu: Дерпт, kopš 1893. gada Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes. Ja Tallina ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru, īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā Baltijas guberņu (Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas) universitāte. Tajā laikā tā bija arī galvenais centrs latviešu akadēmiskajai izglītībai. Tartu, kas atrodas 180 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, ir Dienvidigaunijas centrs. Latviskajos avotos līdz 1940. gadam pēc Emajegi latviskotā nosaukuma Mētra arī pilsēta reizumis saukta par Mētraini.[3] [4]
Vēsture
Arheoloģijas dati liecina, ka pastāvīga apmetne Tartu vietā bijusi no V gadsimta p. m. ē. Rakstos pirmoreiz minēta 1030. gada notikumu aprakstā Nestora hronikā, kad Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais ieņēma ugauņu pilskalnu. Viņš piespieda tos maksāt meslus un iekaroto čudu zemju (Ugalas) pārvaldei nodibināja pilsētu, ko savā kristītajā vārdā nosauca par Jurjevu (Юрьев). Krievzemes vara turpinājās līdz 1061. gadam, kad Tartu ieņēma pēc hronikas ziņām sosoli (iespējams, sakalieši), tomēr arī vēlāk Novgorodas kņazi rīkoja meslu ievākšanas karagājienus uz Ugauniju un Adzeli.
Livonijas krusta karu laikā Tartu nopostīja letgaļu karaspēks 1215. gada atriebes karagājienā pret ugauņiem pēc Tālivalža nogalināšanas. 1223. gada ugauņu sacelšanās laikā viņi nogalināja Tērbatas fogtu Johanesu un atguva pilskalnu, bet par Tērbatas ķēniņu kļuva bijušais Kokneses ķēniņš Vetseke. 1224. gada augustā notika izšķirošā kauja par Tartu, kad pēc vairāku dienu aplenkuma pilskalnu ieņēma krustneši, bet Vetseke krita kaujā. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar nosaukumu Tērbata (Dorpat, Tarbatum) un bija Tērbatas bīskapijas galvaspilsēta.
1262. gadā pilsētu aplenca un izpostīja Aleksandra Ņevska dēls, Vladimiras lielkņazs Dmitrijs Perejaslavskis. 1280. gadā Tartu iestājās Hanzas savienībā. Viduslaikos Tartu ir liels tirdzniecības centrs ar lielākoties vācu iedzīvotājiem.
XVI gadsimtā Tartu nokļūst Polijas sastāvā, un pilsētā tika nodibināta jezuītu skolu. 1629. gadā pēc Zviedru-poļu kara Tartu iekļāvās Zviedrijas sastāvā. 1632. gadā Zviedrijas karalis nodibināja Tartu universitāti (Academia Gustaviana).
1721. gadā pēc Nīstades miera līguma Tartu nokļuva Krievijas sastāvā. Tā ietilpa Vidzemes guberņas (galvaspilsēta - Rīga) sastāvā. XIX gadsimtā Tartu universitāte kļuva par ievērojamu vācbaltiešu, igauņu un latviešu kultūras centru.
1869. gadā Tartu notika pirmie Igauņu dziesmu svētki, bet 1870. gada tika atklāts pirmais igauņu profesionālais teātris - Vanemuine. XIX gadsimta beigās sākās plaša pārkrievošanas kampaņa un 1893. gadā Tērbata tika pārdēvēta par Jurjevu, skolās tika ieviesta apmācība krievu valodā.
1920. gada 2. februārī pilsētā tiek noslēgts Tartu miera līgums starp jauno Igaunijas valsti un Padomju Krieviju, kurā tiek atzīta Igaunijas neatkarība.
2.Pasaules kara laikā Tartu centrs tiek spēcīgi nopostīts. PSRS laikos Tartu bija ārzemniekiem slēgta pilsēta, jo šeit atradās liela Padomju armijas gaisa spēku bāze.
Satiksme
Ceļu satiksme
Pilsēta ir nozīmīgs ceļu krustpunkts, šeit krustojas nacionālas nozīmes autoceļi:
- Nr. 2 (Tallina–Tartu–Veru–Luhamā (valsts robeža) jeb Eiropas autoceļš E264) un
- Nr. 3 (Jehvi–Tartu–Valga (valsts robeža), kas Latvijā turpinās kā A3, kopā veidojot Eiropas autoceļu E264;
Tartu ir arī sākumpunkts nacionālas nozīmes autoceļam Nr. 92 (Tartu–Viljandi–Kilingi-Nemme), kas pilsētu tālāk savieno ar Pērnavu.
Dzelzceļa satiksme
Tartu ir arī būtisks dzelzceļa satiksmes mezgla punkts, kurā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža). 1876. gadā celtā un 2012. gadā restaurētā Tartu stacijas ēka atrodas Vaksali ielā 6. Kopš 1997. gada Tartu stacijas ēka ir Valsts kultūras piemineklis, viens no izcilākajiem 19. gs. koka arhitektūras paraugiem.
No Tartu stacijas tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi visos trīs dzelzceļa virzienos - uz Elvu un Valgu (tālāk ar pārsēšanos uz Rīgu), uz Pelvu un Koidulu (Piusu), uz Jegevu, Tapu un Tallinu. Starp Tallinu un Tartu kursē arī ekspresvilcieni, kas ceļā pietur tikai atsevišķās pieturās.
Gaisa satiksme
Apmēram 8 km uz dienvidiem no pilsētas centra Ilenurmes pagastā atrodas Tartu lidosta (IATA: TAY), saukta arī par Tartu Ilenurmes lidostu (igauņu: Tartu Ülenurme lennujaam), kas šobrīd (2013) nodrošina regulārus reisus uz Helsinku lidostu, līdz 2012. gada decembrim tika nodrošināti arī iekšzemes lidojumi uz Tallinas lidostu, bet līdz 2011. gadam tika veikti arī regulāri reisi uz Rīgu,[5] līdz 2010. gadam — uz Stokholmas Ārlandas lidostu. Padomju laikos no Tartu lidostas tika veikti reisi gan uz dažādām Igaunijas PSR pilsētām un salām, gan dažādām PSRS pilsētām — Kijevu, Simferopoli, Maskavu, Ļeņingradu, Minsku un Odesu.
Uz ziemeļaustrumiem no Tartu centra pie pilsētas robežas atrodas bijušais padomju armijas Rādi lidlauks, kas lidojumiem vairs netiek izmantots. Uz viena no skrejceļiem atrodas automašīnu tirdzniecības vietas, un bijušā skrejceļa galā kā vizuāls tā pagarinājums ir sākta Igaunijas Nacionālā muzeja jaunās ēkas celtniecība.[6][7]
Ūdens satiksme
Tartu pilsēta izvietojusies Emajegi upes ielejā un tās tuvumā, upe vēsturiski ir bijusi nozīmīgs ūdensceļš, kas savieno Vertsjerva ezeru (ap 60 km no Tartu) ar Peipusu (ap 40 km no Tartu). 1843. gadā tika atklāta tvaikoņu satiksme maršrutos Tartu-Narva un Tartu-Pleskava.[8] Mūsdienās vasaras sezonā ir regulāra satiksme starp Tartu un Pīrisāres salu Peipusa ezerā.[9][10]
Cilvēki
Tartu vai tās apkārtnē dzimuši:
- Ādolfs fon Harnaks (Adolf von Harnack) (1851-1930) - teologs
- Jāns Kirsipū (Jaan Kirsipuu) (1969-) - riteņbraucējs
- Lionels Kizerickis (Lionel Kieseritzky) (1806-1853) - šahists
- Karls Ernsts Klauss (Karl Claus) (1796-1864) - ķīmiķis
- Leonīds Kuļiks (Леонид Алексеевич Кулик) (1883-1942) - mineralogs
- Heinrihs Lencs (Heinrich Lenz) (1804-1865) - fiziķis
- Kristina Šmiguna-Vehi (Kristina Šmigun-Vähi) (1977-) - slēpotāja
- Erhards Šmits (Erhard Schmidt) (1876-1959) - matemātiķis
- Aleksandrs Tammerts (Aleksander Tammert) (1973-) - diska metējs
Attēlu galerija
Atsauces
- ↑ https://andmed.stat.ee/en/stat/rahvastik__rahvastikunaitajad-ja-koosseis__rahvaarv-ja-rahvastiku-koosseis/RV0240; Q59640277; pārbaudes datums: 1 septembris 2024.
- ↑ Statistics Estonia: Population by Sex, Place of residence and Age
- ↑ A.Deglavs "Latviešu attīstības solis no 1848.-1875.g." - R.,1893. - 89.lpp., Tekstā minētā Mētraine ir vēsturiskais Tartu nosaukums latviešu valodā, kas tika lietots līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā. Nosaukums radies pēc pilsētai caurtekošās Emajegi upes latviskotā nosaukuma Mētra.
- ↑ "Latvijas Kareivis" Svētdiena, 4. novembris, 1934 Lapa: 3,[novecojusi saite] Nosaukums "Mētraine" atrodams daudzos LNB periodika.lv iekļautajos informācijas avotos.
- ↑ «Tartu ar 'airBaltic' risina sarunas par reisu atsākšanu uz Rīgu». Delfi.lv. 18.02.2013. Skatīts: 30.03.2013..
- ↑ «Eesti Rahva Muuseumi peahoone Raadil: 33 854 m2 (igauniski)». erm.ee. Eesti Rahva Muuseum. Skatīts: 30.03.2013..
- ↑ «ERMi uue hoone ehitab 47 miljoniga Fund Ehitus (igauniski)». postimees.ee. AS Postimees. 04.01.2013. Skatīts: 30.03.2013..
- ↑ «Emajõgi Waterway (angliski)». riverland.ee. SA Emajõe Jõeriik, SA Tartumaa Turism. 2007. gadā. Skatīts: 30.03.2013..
- ↑ Olmaru, Jaan. «Piirissaare laevareisid algavad taas (igauniski)». tartupostimees.ee. AS Postimees, 16.05.2012.. Skatīts: 30.03.2013..
- ↑ «Tartust saab nüüd jälle laevaga Piirissaarele! (video) (igauniski)». reporter.ee. AS Postimees. 20.05.2012. Skatīts: 30.03.2013..
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tartu |
- Oficiālā mājaslapa (igauniski), (angliski), (krieviski), (somiski), (vāciski)
- Dorpat.ru - Tartu izglītības portāls (krieviski)
- Tartu tīmekļkameras (krieviski)
 | Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||