Pāriet uz saturu

Jānis Jaunsudrabiņš: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Atgriezts Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
m ielas
(Iezīmes: Disambiguation links)
 
(33 starpversijas, ko saglabājuši 17 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Personas infokaste
{{Personas infokaste
| platums =
| platums =
| vārds = Jānis Jaunsudrabiņš:)
| vārds = Jānis Jaunsudrabiņš
| vārds_orig =
| vārds_orig =
| attēls = Jaunsudrabiņš.jpg
| attēls = Jaunsudrabiņš.jpg
| att_izmērs = 175px
| att_izmērs = 175px
| att_nosaukums = Jānis Jaunsudrabiņš
| att_nosaukums = Jānis Jaunsudrabiņš
| dz_dat_alt =
| dz_dat_alt =
| dz_gads = 1877
| dz_gads = 1877
| dz_mēnesis = 8
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 25
| dz_diena = 25
| dz_vieta = [[Neretas pagasts|Neretas pagastā]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| dz_vieta = [[Neretas pagasts]], [[Jaunjelgavas apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt =
| m_dat_alt =
| m_gads = 1962
| m_gads = 1962
| m_mēnesis = 8
| m_mēnesis = 8
| m_diena = 28
| m_diena = 28
| m_vieta = [[Kērbeka|Kērbekā]], {{GER}}
| m_vieta = [[Kērbeka]], {{DEU}}
| dzīves_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| pilsonība =
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = V
| dzimums = V
| vecāki =
| vecāki =
| brāļi =
| brāļi =
| māsas =
| māsas =
| dzīvesbiedrs = 1. Lizeta Sproģe<br />2. Elizebete Ābele<br />3. Frīda Balode<br />4. Natālija Kuzmina
| dzīvesbiedrs = 1. Lizeta Sproģe<br />2. Elizebete Ābele<br />3. Frīda Balode<br />4. Natālija Kuzmina
| bērni =
| bērni =
| paraksts =
| paraksts =
| kategorijas =
| kategorijas =
| citas daļas =
| citas daļas = {{Rakstnieka infodaļa
{{Rakstnieka infodaļa
| pseidonīms =
| pseidonīms =
| nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, gleznotājs
| nodarbošanās = rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, gleznotājs
43. rindiņa: 42. rindiņa:
| piezīmes =
| piezīmes =
}}
}}
| piezīmes =
| piezīmes =
}}
}}
'''Jānis Jaunsudrabiņš''' (dzimis {{dat|1877|08|25}}, miris {{dat|1962|8|28}}) bija
'''Jānis Jaunsudrabiņš''' (dzimis {{dat|1877|08|25}}, miris {{dat|1962|8|28}}) bija
latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem. [[Neatkarīgo mākslinieku vienība]]s biedrs un priekšsēdētājs.
latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem. [[Neatkarīgo mākslinieku vienība]]s biedrs un priekšsēdētājs.


== Biogrāfija ==
== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:muzejs riekstini2.JPG|left|thumb|220px|Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"]]
[[Attēls:muzejs riekstini2.JPG|left|thumb|220px|Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"]]
[[Attēls:Dzelmes grupas mākslinieki 1906.jpg|thumb|270px|Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: [[Kārlis Jēkabsons]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Augusts Baltpurviņš]], [[Eduards Cālītis]]. Stāv: [[Kārlis Štrāls]], [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Krūza]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]] (foto: [[Jānis Rieksts]]).]]
[[Attēls:Dzelmes grupas mākslinieki 1906.jpg|thumb|270px|Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: [[Kārlis Jēkabsons]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Augusts Baltpurviņš]], [[Eduards Cālītis]]. Stāv: [[Kārlis Štrāls]], [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Krūza]], [[Kārlis Skalbe]], Jānis Jaunsudrabiņš (foto: [[Jānis Rieksts]])]]
Dzimis 1877. gada [[25. augusts|25. augustā]] [[Neretas pagasts|Neretas]] "Krodziņos" kalpu ģimenē.<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 285. lpp.</ref> 1880. gadā nomira rakstnieka tēvs,<ref>Kopotie raksti 197. lpp.</ref> pēc tam ģimene pārcēlās uz "Riekstiņiem", “Baltajā grāmatā” sauktajām “Mūsmājām”. Mācījās [[Neretas pagastskola|Neretas pagastskolā]] (1886—1892), dzīvoja "Valašiņās"<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 293. lpp.</ref>, "Āriņos", "Šausmānos"<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 297.lpp.</ref>, "Liepiņās"<ref>Kopotie raksti 15.sēj. 304. lpp.</ref>), pēc tam [[Panemune]]s skolā [[Lietuva|Lietuvā]] (1892—1893), kur mācības notika krieviski.<ref>Kopotie raksti 15.sēj. 305.lpp</ref>
Dzimis 1877. gada [[25. augusts|25. augustā]] [[Neretas pagasts|Neretas]] "Krodziņos" kalpu ģimenē.<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 285. lpp.</ref> 1880. gadā nomira rakstnieka tēvs,<ref>Kopotie raksti 197. lpp.</ref> pēc tam ģimene pārcēlās uz "Riekstiņiem", “Baltajā grāmatā” sauktajām “Mūsmājām”. Mācījās [[Neretas pagastskola|Neretas pagastskolā]] (1886—1892), dzīvoja "Valašiņās",<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 293. lpp.</ref> "Āriņos", "Šausmānos",<ref>Kopotie raksti 15. sēj. 297.lpp.</ref> "Liepiņās"<ref>Kopotie raksti 15.sēj. 304. lpp.</ref>), pēc tam [[Panemune (Rokišķi)|Panemune]]s skolā [[Lietuva|Lietuvā]] (1892—1893), kur mācības notika krieviski.<ref>Kopotie raksti 15.sēj. 305.lpp</ref>


No 1893. gada strādāja par palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie skolotāja mācījās [[vācu valoda|vācu valodu]], tad no 1895. līdz 1897. gadam mācījās [[Vecsātu zemkopības skola|Vecsātu zemkopības skolā]].
No 1893. gada strādāja par palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie skolotāja mācījās [[vācu valoda|vācu valodu]], tad no 1895. līdz 1897. gadam mācījās [[Vecsātu zemkopības skola|Vecsātu zemkopības skolā]].


1896. gadā “[[Latviešu Avīzes]]“ iespieda Jaunsudrabiņa dzejoli “Ziemas nakts”, kas sacerēts [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] un Treimaņa-Zvārguļa ietekmē. No 1899. līdz 1904. gadam mācījās [[Blūma skola|Blūma zīmēšanas un glezniecības skolā]], vienlaikus papildinoties [[Jaņa Rozentāla studija|Jaņa Rozentāla studijā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi, un 1902. gadā viņiem piedzima meita Lilija.
1896. gadā “[[Latviešu Avīzes]]“ iespieda Jaunsudrabiņa dzejoli “Ziemas nakts”, kas sacerēts [[Eduards Veidenbaums|Eduarda Veidenbauma]] un Treimaņa-Zvārguļa ietekmē. No 1899. līdz 1904. gadam mācījās [[Blūma skola|Blūma zīmēšanas un glezniecības skolā]], vienlaikus papildinoties [[Jaņa Rozentāla studija|Jaņa Rozentāla studijā]] [[Rīga|Rīgā]]. 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi, un 1902. gadā viņiem piedzima meita Lilija.
1905. gadā Jānis Jaunsudrabiņš pārcēlās uz [[Minhene|Minheni]] uz 3 mēnešiem, lai papildinātu zināšanas glezniecībā.<ref>A. Bērziņš “ Jānis Jaunsudrabiņš “ 70. lpp.</ref> 1906.—1907. gadā viņa Rīgas dzīvoklī bija apskatāma Jaunsudrabiņa gleznu pirmā izstāde. Šajā laikā viņš tulkoja Hamsunu, sarakstīja garstāstu “Vēja ziedi“ un notika viņa pirmās lugas “Traģēdija“ pirmizrāde. 1908.—1909. gadā kopā ar ģimeni dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>J. Jaunsudrabiņš “Mana dzīve“</ref>
1905. gadā Jānis Jaunsudrabiņš devās uz [[Minhene|Minheni]] uz 3 mēnešiem, lai papildinātu zināšanas glezniecībā.<ref>A. Bērziņš “ Jānis Jaunsudrabiņš “ 70. lpp.</ref> 1906.—1907. gadā viņa Rīgas dzīvoklī bija apskatāma Jaunsudrabiņa gleznu pirmā izstāde. Šajā laikā viņš tulkoja Hamsunu, sarakstīja garstāstu “Vēja ziedi“ un notika viņa pirmās lugas “Traģēdija“ pirmizrāde. Vienlaikus viņš darbojās kā literārais redaktors [[Mārtiņš Buclers|Mārtiņa Buclera]] žurnālā "Stari", kļuva par mūža goda biedru Buclera dibinātajā Latviešu Fotogrāfiskajā biedrībā.<ref name="SēļuZeme">Pēteris Korsaks, “''Dižais saucietis Mārtiņš Buclers''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 127.-129. lpp.</ref> 1908.—1909. gadā kopā ar ģimeni dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>J. Jaunsudrabiņš “Mana dzīve“</ref>
1910.—1913. gadā dzīvoja [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] Burtnieku namā.<ref>Izlase 164. lpp.</ref> Iznāca viņa tēlojumu grāmata “Kolorēti zīmējumi”,
1910.—1913. gadā dzīvoja [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvī]] Burtnieku namā.<ref>Izlase 164. lpp.</ref> Iznāca viņa tēlojumu grāmata “Kolorēti zīmējumi”,
Hamsuna stāstu tulkojumi, Bokačo “Dekamerona” tulkojums, tēlojumu krājums “Mani draugi”.
Hamsuna stāstu tulkojumi, Bokačo “Dekamerona” tulkojums, tēlojumu krājums “Mani draugi”. Saraksta lielāko daļu “Baltā grāmatā” iekļauto tēlojumu un uzraksta stāstu “Aija”.
⚫
1913.—1915. gadā dzīvoja savā mājā [[Pļaviņas|Pļaviņās]] un sarakstīja stāstu krājumus "Dzīve", “ Debess vārti” un stāstu "Atbalss" (triloģijas "Aija" 2. daļa),
Sāka darbu pie “Baltās grāmatas” un romāna “Aija”.
⚫
1913.—1915. gadā dzīvoja savā mājā [[Pļaviņas|Pļaviņās]] un sarakstīja stāstu krājumus "Dzīve", “ Debess vārti” un romāna "Aija" 2. daļu.


Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un no 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja [[Kaukāzs|Kaukāzā]]<ref>J. Jaunsudrabiņš “Vēstules no Kaukāza“</ref>, satikās ar [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernestu Birznieku-Upīti]], [[Pāvils Rozītis|P. Rozīti]] un citiem literātiem, tapa stāsti “Vasara”, “Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“, stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs“.<ref>A. Bērziņš ”J. Jaunsudrabiņš”</ref>
Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un no 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja [[Kaukāzs|Kaukāzā]],<ref>J. Jaunsudrabiņš “Vēstules no Kaukāza“</ref> satikās ar [[Ernests Birznieks-Upītis|Ernestu Birznieku-Upīti]], [[Pāvils Rozītis|P. Rozīti]] un citiem literātiem, tapa stāsti “Vasara”, “Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“, stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs“.<ref>A. Bērziņš ”J. Jaunsudrabiņš”</ref>


1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju devās uz [[Parīze|Parīzi]]<ref>Kopotie raksti 6. sēj. 367.lpp.</ref>, [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Kapri]]<ref>Kopotie raksti 6. sēj.</ref> 1933. gadā sarakstīja romānu “Jaunsaimnieks un velns“. 1935. gadā garstāstu “Uršulīte“.
1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju devās uz [[Parīze|Parīzi]],<ref>Kopotie raksti 6. sēj. 367.lpp.</ref> [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Kapri]].<ref>Kopotie raksti 6. sēj.</ref> 1932. gadā kļuva [[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]] priekšsēdētāju. 1933. gadā sarakstīja romānu “Jaunsaimnieks un velns“. 1935. gadā garstāstu “Uršulīte“.


1935. gadā izšķīrās ar otro sievu, atstāja savas mājas, devās ceļojumos un dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvoja [[Sabile|Sabilē]], Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties saulē“.
1935. gadā izšķīrās ar otro sievu, atstāja savas mājas, devās ceļojumos un dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvoja [[Sabile|Sabilē]], Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties saulē“.
1937. gada pavasarī dzīvoja [[Mežaparks|Mežaparkā]] un savu 60. dzimšanas dienu pavadīja klusi un vientuļi.<ref>A. Stankevičs” Zem Neretas debesīm “ 341.lpp.</ref>
1937. gada pavasarī dzīvoja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] un savu 60. dzimšanas dienu pavadīja klusi un vientuļi.<ref>A. Stankevičs” Zem Neretas debesīm “ 341.lpp.</ref>
Iepazinās ar trešo sievu [[Frīda Balode|Frīdu Balodi]], nodibināja ģimeni un uzcēla māju [[Garkalne|Ropažos]].
Iepazinās ar trešo sievu [[Frīda Balode|Frīdu Balodi]], nodibināja ģimeni un uzcēla māju [[Garkalne|Ropažos]].
Sarakstīja romānu “Augšzemnieki”<ref>A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 355.lpp.</ref> Šajā laikā daudz laika rakstnieks, sevišķi vasarās, pavadīja un saviem darbiem ierosmi smēlās arī netālu no Annasmuižas (Juglas), Suntažu pagasta "Dēliņos".<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pagasti/suntazi/laikraksts__suntaznieks_/2011/files/textdoc/11_novembris_suntaznieks_2011.pdf Laikraksts „Suntažnieks”, Nr. 11 (212), 2011. gada 29. Novembris, 5.lpp]{{Novecojusi saite}}</ref> Sevišķi rakstniekam patika staigāt pa Ķoderu pilskalnu jeb Lielā Vīra gultu, no kuras lejup pavērās skats uz gleznaino Mazās Juglas upi. 1940. gadā [[Berta Pīpiņa]] uzrakstīja pretrakstu “Par sievām“ J. Jaunsudrabiņa rakstam “Sievas un sievas“.
Sarakstīja romānu “Augšzemnieki”<ref>A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 355.lpp.</ref> Šajā laikā daudz laika rakstnieks, sevišķi vasarās, pavadīja un saviem darbiem ierosmi smēlās arī netālu no Annasmuižas (Juglas), Suntažu pagasta "Dēliņos".<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pagasti/suntazi/laikraksts__suntaznieks_/2011/files/textdoc/11_novembris_suntaznieks_2011.pdf Laikraksts „Suntažnieks”, Nr. 11 (212), 2011. gada 29. Novembris, 5.lpp]{{Novecojusi saite}}</ref> Sevišķi rakstniekam patika staigāt pa Ķoderu pilskalnu jeb Lielā Vīra gultu, no kuras lejup pavērās skats uz gleznaino Mazās Juglas upi. 1940. gadā [[Berta Pīpiņa]] uzrakstīja pretrakstu “Par sievām“ J. Jaunsudrabiņa rakstam “Sievas un sievas“.
73. rindiņa: 71. rindiņa:


1942. gadā sāka rakstīt “Zaļo grāmatu “ un romānu “Nauda“.
1942. gadā sāka rakstīt “Zaļo grāmatu “ un romānu “Nauda“.
1943. gadā 93 gadu vecumā nomira rakstnieka māte<ref>A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 377.lpp.</ref>, kuru apbedīja [[Garkalnes kapi|Garkalnes kapos]].
1943. gadā 93 gadu vecumā nomira rakstnieka māte,<ref>A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 377.lpp.</ref> kuru apbedīja [[Garkalnes kapi|Garkalnes kapos]].
Sarakstīja stāstu krājumu ”Dzīves šūpoles”.
Sarakstīja stāstu krājumu ”Dzīves šūpoles”.
Ilustrēja daudzas grāmatas.
Ilustrēja daudzas grāmatas.
80. rindiņa: 78. rindiņa:
Otrā pasaules kara beigās, nevēlēdamies sadarboties ar komunistisko režīmu, J. Jaunsudrabiņš devās bēgļu gaitās.
Otrā pasaules kara beigās, nevēlēdamies sadarboties ar komunistisko režīmu, J. Jaunsudrabiņš devās bēgļu gaitās.
<ref>J.Jaunsudrabiņš “Es stāstu savai sievai“</ref>
<ref>J.Jaunsudrabiņš “Es stāstu savai sievai“</ref>
No 1944.—1947. gadam dzīvoja [[Vācija|Vācijā]], DP nometnēs un dažādās vietās — [[Bīlefelde|Bīlefeldē]], [[Binde (pilsēta Vācijā)|Bindē]], [[Verfene|Verfenē]] un citur. Sarakstīja “Piemini Latviju!“, “Kapri“ , “Bez Dzimtenes”. 1946. gadā uzraksta atmiņas par bēgšanu no Latvijas un pirmajiem gadiem Vācijā “Es stāstu savai sievai” (papildināts variants iznāk 1951. gadā, šis darbs tika izdots arī Vācijā 2007. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/vacija-iznakusi-jana-jaunsudrabina-es-stastu-savai-sievai-13168532|title=Vācijā iznākusi Jāņa Jaunsudrabiņa "Es stāstu savai sievai".|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|17||bez}}}}</ref>. 1948. gadā pārcēlās uz [[Kērbeka|Kērbeku]] [[Mēnes ezers|Mēnes ezera]]<ref>Kopotie raksti 15. s. 407.lpp</ref> krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauca par Mēnesnīcu.<ref>A. Stankevičs "Zem Neretas debesīm 406.lpp.</ref>
No 1944.—1947. gadam dzīvoja [[Vācija|Vācijā]], DP nometnēs un dažādās vietās — [[Bīlefelde|Bīlefeldē]], [[Binde (pilsēta Vācijā)|Bindē]], [[Verfene|Verfenē]] un citur. Sarakstīja “Piemini Latviju!“, “Kapri“ , “Bez Dzimtenes”. 1946. gadā uzraksta atmiņas par bēgšanu no Latvijas un pirmajiem gadiem Vācijā “Es stāstu savai sievai” (papildināts variants iznāk 1951. gadā, šis darbs tika izdots arī Vācijā 2007. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/arhivs/vacija-iznakusi-jana-jaunsudrabina-es-stastu-savai-sievai-13168532|title=Vācijā iznākusi Jāņa Jaunsudrabiņa "Es stāstu savai sievai".|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2014|12|17||bez}}}}</ref> 1948. gadā pārcēlās uz [[Kērbeka|Kērbeku]] [[Mēnes ezers|Mēnes ezera]]<ref>Kopotie raksti 15. s. 407.lpp</ref> krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauca par Mēnesnīcu.<ref>A. Stankevičs "Zem Neretas debesīm 406.lpp.</ref>
1950. gadā iznāca “Zaļā grāmata”.
1950. gadā iznāca “Zaļā grāmata”.
1957. gadā Zviedrijā izdeva autobiogrāfiju “Mana dzīve”.
1957. gadā Zviedrijā izdeva autobiogrāfiju “Mana dzīve”.
86. rindiņa: 84. rindiņa:


Miris 1962. gada [[28. augusts|28. augustā]], apbedīts [[Kērbekas kapsēta|Kērbergas kapsētā]].
Miris 1962. gada [[28. augusts|28. augustā]], apbedīts [[Kērbekas kapsēta|Kērbergas kapsētā]].
1997. gadā [[13. septembris|13. septembrī]] pārapbedīts [[Nereta|Neretā]] [[Ķišķu kapi|Ķišķu kapos]]<ref>Garamantas.lv. Jānis Jaunsudrabiņš </ref>.
1997. gadā [[13. septembris|13. septembrī]] pārapbedīts [[Nereta|Neretā]] [[Ķišķu kapi|Ķišķu kapos]].<ref>Garamantas.lv. Jānis Jaunsudrabiņš </ref>


Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots memoriālais muzejs.
Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots memoriālais muzejs.

Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktas vairākas [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela|ielas]] Latvijā.


== Atsauces un piezīmes ==
== Atsauces un piezīmes ==
96. rindiņa: 96. rindiņa:
{{sisterlinks-inline}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://izrades.lv/persona/janis-jaunsudrabins-7919 Jānis Jaunsudrabiņš] izrades.lv


{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Jaunsudrabiņš, Jānis}}
{{DEFAULTSORT:Jaunsudrabiņš, Jānis}}
[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1877. gadā dzimušie]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 28. decembris, plkst. 09.25

Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš
Jānis Jaunsudrabiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1877. gada 25. augustā
Neretas pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1962. gada 28. augustā (85 gadi)
Kērbeka, Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre 1. Lizeta Sproģe
2. Elizebete Ābele
3. Frīda Balode
4. Natālija Kuzmina
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, gleznotājs
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1896.—1962.
Slavenākie darbi "Baltā grāmata", "Aija", "Jaunsaimnieks un velns"
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (1927).

Jānis Jaunsudrabiņš (dzimis 1877. gada 25. augustā, miris 1962. gada 28. augustā) bija latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem. Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"
Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts)

Dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas "Krodziņos" kalpu ģimenē.[1] 1880. gadā nomira rakstnieka tēvs,[2] pēc tam ģimene pārcēlās uz "Riekstiņiem", “Baltajā grāmatā” sauktajām “Mūsmājām”. Mācījās Neretas pagastskolā (1886—1892), dzīvoja "Valašiņās",[3] "Āriņos", "Šausmānos",[4] "Liepiņās"[5]), pēc tam Panemunes skolā Lietuvā (1892—1893), kur mācības notika krieviski.[6]

No 1893. gada strādāja par palīgskolotāju Neretas pagastskolā un pie skolotāja mācījās vācu valodu, tad no 1895. līdz 1897. gadam mācījās Vecsātu zemkopības skolā.

1896. gadā “Latviešu Avīzes“ iespieda Jaunsudrabiņa dzejoli “Ziemas nakts”, kas sacerēts Eduarda Veidenbauma un Treimaņa-Zvārguļa ietekmē. No 1899. līdz 1904. gadam mācījās Blūma zīmēšanas un glezniecības skolā, vienlaikus papildinoties Jaņa Rozentāla studijā Rīgā. 1901. gadā apprecējās ar Līzi Sproģi, un 1902. gadā viņiem piedzima meita Lilija. 1905. gadā Jānis Jaunsudrabiņš devās uz Minheni uz 3 mēnešiem, lai papildinātu zināšanas glezniecībā.[7] 1906.—1907. gadā viņa Rīgas dzīvoklī bija apskatāma Jaunsudrabiņa gleznu pirmā izstāde. Šajā laikā viņš tulkoja Hamsunu, sarakstīja garstāstu “Vēja ziedi“ un notika viņa pirmās lugas “Traģēdija“ pirmizrāde. Vienlaikus viņš darbojās kā literārais redaktors Mārtiņa Buclera žurnālā "Stari", kļuva par mūža goda biedru Buclera dibinātajā Latviešu Fotogrāfiskajā biedrībā.[8] 1908.—1909. gadā kopā ar ģimeni dzīvoja Berlīnē.[9] 1910.—1913. gadā dzīvoja Mīlgrāvī Burtnieku namā.[10] Iznāca viņa tēlojumu grāmata “Kolorēti zīmējumi”, Hamsuna stāstu tulkojumi, Bokačo “Dekamerona” tulkojums, tēlojumu krājums “Mani draugi”. Saraksta lielāko daļu “Baltā grāmatā” iekļauto tēlojumu un uzraksta stāstu “Aija”. 1913.—1915. gadā dzīvoja savā mājā Pļaviņās un sarakstīja stāstu krājumus "Dzīve", “ Debess vārti” un stāstu "Atbalss" (triloģijas "Aija" 2. daļa),

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un no 1915. līdz 1918. gadam dzīvoja Kaukāzā,[11] satikās ar Ernestu Birznieku-Upīti, P. Rozīti un citiem literātiem, tapa stāsti “Vasara”, “Kaukāzs“, ”Gredzens“, romāns “Nāves deja“, stāstu sērija “Kaukāza vēstules“, arī dzejolis “Kā sniegi kalnu galotnēs“.[12]

1924. gadā par Kultūras fonda stipendiju devās uz Parīzi,[13] Luksemburgu, Kapri.[14] 1932. gadā kļuva Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām priekšsēdētāju. 1933. gadā sarakstīja romānu “Jaunsaimnieks un velns“. 1935. gadā garstāstu “Uršulīte“.

1935. gadā izšķīrās ar otro sievu, atstāja savas mājas, devās ceļojumos un dzīvesvietas meklējumos pa Latviju. Dzīvoja Sabilē, Ilūkstē. Savus tā brīža pārdzīvojumus atklājis psiholoģiskajā romānā “Neskaties saulē“. 1937. gada pavasarī dzīvoja Mežaparkā un savu 60. dzimšanas dienu pavadīja klusi un vientuļi.[15] Iepazinās ar trešo sievu Frīdu Balodi, nodibināja ģimeni un uzcēla māju Ropažos. Sarakstīja romānu “Augšzemnieki”[16] Šajā laikā daudz laika rakstnieks, sevišķi vasarās, pavadīja un saviem darbiem ierosmi smēlās arī netālu no Annasmuižas (Juglas), Suntažu pagasta "Dēliņos".[17] Sevišķi rakstniekam patika staigāt pa Ķoderu pilskalnu jeb Lielā Vīra gultu, no kuras lejup pavērās skats uz gleznaino Mazās Juglas upi. 1940. gadā Berta Pīpiņa uzrakstīja pretrakstu “Par sievām“ J. Jaunsudrabiņa rakstam “Sievas un sievas“. Tapa aprakstu krājums “Redzēts, dzirdēts, justs“.

1942. gadā sāka rakstīt “Zaļo grāmatu “ un romānu “Nauda“. 1943. gadā 93 gadu vecumā nomira rakstnieka māte,[18] kuru apbedīja Garkalnes kapos. Sarakstīja stāstu krājumu ”Dzīves šūpoles”. Ilustrēja daudzas grāmatas. Tulkoja Hamsunu, Mopasāna “Mīluli“, Kostēra “Pūcesspieģeli“ un citus autorus.

Otrā pasaules kara beigās, nevēlēdamies sadarboties ar komunistisko režīmu, J. Jaunsudrabiņš devās bēgļu gaitās. [19] No 1944.—1947. gadam dzīvoja Vācijā, DP nometnēs un dažādās vietās — Bīlefeldē, Bindē, Verfenē un citur. Sarakstīja “Piemini Latviju!“, “Kapri“ , “Bez Dzimtenes”. 1946. gadā uzraksta atmiņas par bēgšanu no Latvijas un pirmajiem gadiem Vācijā “Es stāstu savai sievai” (papildināts variants iznāk 1951. gadā, šis darbs tika izdots arī Vācijā 2007. gadā).[20] 1948. gadā pārcēlās uz Kērbeku Mēnes ezera[21] krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauca par Mēnesnīcu.[22] 1950. gadā iznāca “Zaļā grāmata”. 1957. gadā Zviedrijā izdeva autobiogrāfiju “Mana dzīve”. Bija iecere rakstīt “Raibo grāmatu”, kas neīstenojās.

Miris 1962. gada 28. augustā, apbedīts Kērbergas kapsētā. 1997. gadā 13. septembrī pārapbedīts Neretā Ķišķu kapos.[23]

Jaunsudrabiņa mājās "Riekstiņos" iekārtots memoriālais muzejs.

Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktas vairākas ielas Latvijā.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Kopotie raksti 15. sēj. 285. lpp.
  2. ↑ Kopotie raksti 197. lpp.
  3. ↑ Kopotie raksti 15. sēj. 293. lpp.
  4. ↑ Kopotie raksti 15. sēj. 297.lpp.
  5. ↑ Kopotie raksti 15.sēj. 304. lpp.
  6. ↑ Kopotie raksti 15.sēj. 305.lpp
  7. ↑ A. Bērziņš “ Jānis Jaunsudrabiņš “ 70. lpp.
  8. ↑ Pēteris Korsaks, “Dižais saucietis Mārtiņš Buclers”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 127.-129. lpp.
  9. ↑ J. Jaunsudrabiņš “Mana dzīve“
  10. ↑ Izlase 164. lpp.
  11. ↑ J. Jaunsudrabiņš “Vēstules no Kaukāza“
  12. ↑ A. Bērziņš ”J. Jaunsudrabiņš”
  13. ↑ Kopotie raksti 6. sēj. 367.lpp.
  14. ↑ Kopotie raksti 6. sēj.
  15. ↑ A. Stankevičs” Zem Neretas debesīm “ 341.lpp.
  16. ↑ A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 355.lpp.
  17. ↑ Laikraksts „Suntažnieks”, Nr. 11 (212), 2011. gada 29. Novembris, 5.lpp[novecojusi saite]
  18. ↑ A. Stankevičs ”Zem Neretas debesīm“ 377.lpp.
  19. ↑ J.Jaunsudrabiņš “Es stāstu savai sievai“
  20. ↑ «Vācijā iznākusi Jāņa Jaunsudrabiņa "Es stāstu savai sievai".». diena.lv. Skatīts: 2014. gada 17. decembrī.
  21. ↑ Kopotie raksti 15. s. 407.lpp
  22. ↑ A. Stankevičs "Zem Neretas debesīm 406.lpp.
  23. ↑ Garamantas.lv. Jānis Jaunsudrabiņš 

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arhitektūra un dizains
Kino
Literatūra
Mūzika
Skatuves māksla
Tautas tradīcijas
Vizuālā māksla
Ainavas
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Jaunsudrabiņš&oldid=4198946"