Klavieres: Atšķirības starp versijām
(Iezīmes: Atcelts) |
Bots: atsauču informācijas papildināšana, izmantojot toollabs:refill/ng |
||
| (Viena starpversija, ko saglabājuši 15 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kas ir klavieru izgudrotājs. Bieži par to izgudrotāju uzskata itāļu mūzikas instrumentu izgatavotāju [[Bartolomeo Kristofori]]. Viņš pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā [[Florence|Florencē]]<ref name="britannica"/> (citos avotos [[Paduja|Padujā]]). Klavieres nebija pirmais mūzikas instruments, kam bija [[taustiņi]]. Par klavieru priekšteci uzskata [[Klavesīns|klavesīnu]]. Senākās klavieres, kas ir saglabājušās, izgatavotas 1720. gados.<ref> |
Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kas ir klavieru izgudrotājs. Bieži par to izgudrotāju uzskata itāļu mūzikas instrumentu izgatavotāju [[Bartolomeo Kristofori]]. Viņš pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā [[Florence|Florencē]]<ref name="britannica"/> (citos avotos [[Paduja|Padujā]]). Klavieres nebija pirmais mūzikas instruments, kam bija [[taustiņi]]. Par klavieru priekšteci uzskata [[Klavesīns|klavesīnu]]. Senākās klavieres, kas ir saglabājušās, izgatavotas 1720. gados.<ref>{{Cite web|url=https://www.metmuseum.org/toah/hd/cris/hd_cris.htm|title=The Piano: The Pianofortes of Bartolomeo Cristofori (1655–1731) | Essay | The Metropolitan Museum of Art | Heilbrunn Timeline of Art History|first=Authors: Wendy|last=Powers|website=The Met’s Heilbrunn Timeline of Art History}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.metmuseum.org/art/collection/search/501788|title=Bartolomeo Cristofori | Grand Piano | Italian (Florence)|website=The Metropolitan Museum of Art}}</ref> 18. gadsimta vidū klavieres bija ieguvušas plašu popularitāti. 1860. gados mājas apstākļos arvien biežāk sāka izmantot pianīnus.<ref name="britannica"/> 1862. gadā klavieru stīgu kopējais nospriegojuma spēks bija ap 16 tonnām, bet mūsdienās tas sasniedz 30 tonnas.<ref name="britannica"/> |
||
== Klavieru uzbūve == |
== Klavieru uzbūve == |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
== Klavieru skaņošana == |
== Klavieru skaņošana == |
||
Klavieres vismaz reizi gadā ir jāuzskaņo un jāregulē. Klavieres ir jāskaņo arī tad, ja tās netiek ilgstoši izmantotas, jo stīgas ir nospriegotas un ar laiku atskaņojas. |
Klavieres vismaz reizi gadā ir jāuzskaņo un jāregulē. Klavieres ir jāskaņo arī tad, ja tās netiek ilgstoši izmantotas, jo stīgas ir nospriegotas un ar laiku atskaņojas un skaņa var mainīties. Stīgas nav jāskaņo tikai elektriskajām klavierēm. |
||
== Skatīt arī == |
== Skatīt arī == |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 31. augusts, plkst. 19.29
Klavieres ir taustiņinstruments, kurā skaņas tiek radītas ar dažāda garuma stīgām. Tām ir būtiska nozīme klasiskajā mūzikā; lielākā daļa komponistu ir arī pianisti, viņi spēlē klavieres un bieži tās izmanto komponēšanai. Kaut gan klavieres ir sarežģīti pārvietot un tās ir dārgas, tomēr to daudzpusība un visuresamība ir padarījusi tās par vienu no pasaulē pazīstamākajiem mūzikas instrumentiem. Klavieres plaši izmanto kā soloinstrumentu dažādos kameransambļos un džeza grupās. Klavieres ir ļoti svarīgs palīglīdzeklis dažādu skaņdarbu iestudēšanai.
Ir divi galvenie klavieru veidi — pianīns un flīģelis. Pianīnam stīgas un rezonanses dēlis ir novietoti vertikāli, bet flīģelim tie ir horizontālā stāvoklī.[1] Pianīni visbiežāk tiek izmantoti mājas apstākļos, savukārt flīģeļi — klavierkoncertos.
Latviešu valodā vārds ‘klavieres’ ir ienācis no vācu valodas vārda Klavier.[1] Itāļu valodā klavieres sauc pianoforte. Vārdi piano un forte attiecīgi nozīmē ‘kluss’ un ‘skaļš’.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kas ir klavieru izgudrotājs. Bieži par to izgudrotāju uzskata itāļu mūzikas instrumentu izgatavotāju Bartolomeo Kristofori. Viņš pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā Florencē[2] (citos avotos Padujā). Klavieres nebija pirmais mūzikas instruments, kam bija taustiņi. Par klavieru priekšteci uzskata klavesīnu. Senākās klavieres, kas ir saglabājušās, izgatavotas 1720. gados.[3][4] 18. gadsimta vidū klavieres bija ieguvušas plašu popularitāti. 1860. gados mājas apstākļos arvien biežāk sāka izmantot pianīnus.[2] 1862. gadā klavieru stīgu kopējais nospriegojuma spēks bija ap 16 tonnām, bet mūsdienās tas sasniedz 30 tonnas.[2]
Klavieru uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klavierēm ir klaviatūra, ko veido balti un melni taustiņi; atstatums starp tiem skaņas augstuma ziņā ir viens pustonis. Mūsdienu klavierēm kopējais taustiņu skaits ir 88, no kuriem 52 ir balti, bet atlikušie 36 — melni.
Klavierēs skaņu veido mazi āmuriņi, kas, taustiņu vadīti, var uzsist pa kādu no rāmī nostiprinātajām stīgām un ļauj mūziķim kontrolēt skaņas skaļumu, atkarībā no taustiņa nospiešanas ātruma.
Klaviermūzikā īpašu skaņu panāk, lietojot pedāļus. Parasti tie ir divi vai trīs. Labo pedāli nospiežot, no visām stīgām tiek noņemts skaņas slāpētājs, un tās var iesvārstīt blakus stīgas, radot dažādus virstoņus. Ar kreiso pedāli var klusināt skaņu.
Klavieru skaņošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klavieres vismaz reizi gadā ir jāuzskaņo un jāregulē. Klavieres ir jāskaņo arī tad, ja tās netiek ilgstoši izmantotas, jo stīgas ir nospriegotas un ar laiku atskaņojas un skaņa var mainīties. Stīgas nav jāskaņo tikai elektriskajām klavierēm.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 151. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Piano (musical instrument)» (angliski). britannica.com. Skatīts: 2014. gada 26. februārī.
- ↑ Authors: Wendy Powers. «The Piano: The Pianofortes of Bartolomeo Cristofori (1655–1731) | Essay | The Metropolitan Museum of Art | Heilbrunn Timeline of Art History». The Met’s Heilbrunn Timeline of Art History.
- ↑ «Bartolomeo Cristofori | Grand Piano | Italian (Florence)». The Metropolitan Museum of Art.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: klavieres |
- hammerfluegel.net (angliski) (vāciski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|