Nepilsoņi (Latvija)

Šis raksts ir par nepilsoņiem Latvijā. Par citām jēdziena nepilsoņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību. Līdz 2020. gada 1. janvārim Latvijas nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem varēja brīvi izvēlēties vai nu Latvijas nepilsoņa statusu, vai arī Latvijas pilsonību.

Vēsture

Latvijas Republikas nepilsoņu pases vāks

Latvijas Republikas nepilsoņu pases paraugs: 1. lpp.

Pirmais Latvijas nepilsoņu kopums sastopams uzreiz pēc valsts dibināšanas un 1919. gada 23. augusta "Likuma par pavalstniecību" pieņemšanas. Bezpavalstnieki (t.s. nansenisti) tai laikā lielāko tiesu bija bijušie Krievijas Impērijas pavalstnieki, kuri par tādiem vairs nevēlējās skaitīties, emigranti ar Nansena komisijas izdotām pasēm (1925. gada tautas skaitīšanā Latvijā fiksēti 33 544 bezpavalstnieki). Tādu bezpavalstnieku pēc Pirmā pasaules kara bija diezgan daudz arī citās Eiropas valstīs.

Atmodas kustības laikā 1989. gada 27. jūlijā tika ierosināts likumprojekts "Par Latvijas PSR pilsonību", bet 5. augustā Latvijas Tautas frontes Dome to noraidīja un pieņēma lēmumu par republikas pilsoņu reģistrāciju, to atstājot katra individuālajai izvēlei.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 15. oktobrī pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem", kas noteica, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas “kurām bija Latvijas Republikas pilsonība 1940. gada 17. jūnijā un šo personu pēcnācēji”. 1992. gada 22. oktobrī Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvoja Latvijas robežās un viņu pēcnācējiem". Saskaņā ar minētā lēmuma 1. punktu par piederīgu pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma ipso facto tika atzītas personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta "Likuma par pavalstniecību" 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, bet nebija šīs tiesības realizējušas.

1995. gada 12. aprīļa pieņemtais likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" noteica, ka Latvijas nepilsoņi ir personas, kas 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstītas Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā, un viņu bērni.

2017. gada 11. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimas Prezidijam iesniedza likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", kas paredzēja atzīt visus pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likumu "Par to bijušajās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nebūtu vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūtu citas valsts pilsonis. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" nolēma izmantot koalīcijas līgumā paredzētās veto tiesības, iebilstot pret šādu iecerei. Par likumprojekta nodošanu komisijai balsoja tikai 39 12. Saeimas deputāti (visi opozīcijas frakciju deputāti un četri "Vienotības" frakcijā strādājošie partijas „Kustība Par” biedri), bet pret balsoja 38 valdošās koalīcijas deputāti, savukārt 14 atturējās. Nepilsoņu statusa piešķiršanu jaundzimušajiem pārtrauca ar 13. Saeimas 2019. gada 17. oktobrī apstiprināto likumprojektu.

Demogrāfija

2011. gada 1. martā Latvijā pēc tautas skaitīšanas provizoriskiem datiem dzīvoja 290 660 nepilsoņi (14,1% iedzīvotāju). Savukārt pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2011. gada janvārī Latvijā dzīvoja 326 735 nepilsoņi (14,6% iedzīvotāju). Atšķirības 2011. gada tautas skaitīšanas datos un Iedzīvotāju reģistra datos radās no tā, ka daļa nepilsoņu, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem pēc 2020. gada Latvijā notika straujāka nepilsoņu skaita samazināšanās. 2022. gada vidū dzīvoja 191 036 nepilsoņi (9,3% iedzīvotāju), kurpretī 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 209 007 nepilsoņi (10,1% iedzīvotāju), no tiem 65,5 % bija krievi, 13,7% — baltkrievi, 9,9% — ukraiņi. Pēc šiem datiem nepilsoņi veidoja 26,2 % no Latvijas krievu, 44,9% no baltkrievu, 41,4% no ukraiņu kopskaita. Starp Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā līdz 17 gadiem nepilsoņu 2015. gada sākumā bija 2,1 %, pilngadīgo iedzīvotāju vidū — 14,2 %, vecuma grupā no 90 gadiem — 25,0 %. 62,2% nepilsoņu 2021. gadā dzīvoja trīs lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī un Liepājā (no visiem iedzīvotājiem — 41,2%). Vēl 5495 nepilsoņi 2021. gada sākumā, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, dzīvoja ārvalstīs. 2016. gada sākumā 57,1% nepilsoņu bija dzimuši ārpus Latvijas, pie kam vecāki par 50 gadiem bija 65,5% nepilsoņu un no viņiem 76,9% bija dzimuši ārpus Latvijas.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kā nepilsoņi bija reģistrēti 47 bērni, kas dzimuši 2016. gadā, 51 bērns, kas dzimis 2017. gadā un 33 bērni, kas dzimuši 2018. gadā.

Latvijas iedzīvotāju valstiskās piederības izmaiņas kopš 2007. gada

Valstiskā piederība	2007.		2009.		2011.		2013.		2015.		2017.		2019.		2021.		2023.
	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%	skaits	%
Latvijas pilsoņi	1 850 616	81,0	1 860 297	82,3	1 847 618	83,1	1 829 031	83,6	1 808 011	84,0	1 788 710	84,5	1 770 984	84,8	1 762 123	85,2	1 621 208	86,1
Latvijas nepilsoņi	392 816	17,2	351 435	15,5	319 267	14,3	290 510	13,3	257 377	12,0	237 759	11,2	220 491	10,6	209 007	10,1	175 401	9,3
Citu valstu pilsoņi un bezpavalstnieki	41 439	1,8	49 871	2,2	57 345	2,6	69 379	3,1	85 978	4,0	90 914	4,3	96 511	4,6	97 959	4,7	86 399	4,6

Nepilsoņu īpatsvars dažādās etniskajās grupās (2011)

etniskā grupa	Latvijas pilsoņi	% no visiem	Latvijas nepilsoņi	% no visiem	citu valstu pilsoņi u.c.	% no visiem	kopā	% no Latvijas iedzīvotājiem
Latvieši	1 321 437	99,8%	1198	0,1%	1078	0,1%	1 323 713	59,5%
Lietuvieši	18 328	62,8%	8412	28,8%	2433	8,4%	29 194	1,3%
Igauņi	1423	61,0%	473	20,2%	440	18,8%	2336	0,1%
Baltkrievi	30 991	39,7%	43 172	55,3%	3889	5,0%	78 052	3,5%
Krievi	364 529	60,1%	209 934	34,6%	32 509	5,3%	606 972	27,3%
Ukraiņi	18 383	33,8%	30 625	56,3%	5390	9,9%	54 398	2,4%
Poļi	38 916	76,4%	10 845	21,3%	1199	2,3%	50 960	2,3%
Ebreji	6236	65,8%	2764	29,2%	474	5,0%	9474	0,4%
Kopā	1 847 618	83,1%	319 267	14,3%	57 345	2,6%	2 224 230	100%

Latvijas nepilsoņu etniskais sastāvs (2021) Etniskā piederība Procenti krievi (136 909)    65.5% baltkrievi (28 665)    13.7% ukraiņi (20 760)    9.9% poļi (7351)    3.5% lietuvieši (5026)    2.4% ebreji (1782)    0.9% tatāri (940)    0.4% vācieši (896)    0.4% neizvēlēta (771)    0.4%

Nepilsoņu skaits saruka naturalizācijas (uzņemšana Latvijas pilsonībā paātrinājās pēc 1998. gada referenduma par Pilsonības likumu un palēninājās pēc 2004. gada), emigrācijas, zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ. Daļa nepilsoņu pieņēma Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsonību.

Statuss, atšķirības tiesībās

Valstis, kurās Latvijas nepilsoņiem nav nepieciešama ieceļošanas vīza, attēlotas zaļā krāsā

Nepilsoņiem Latvijā ir ievērojami plašākas tiesības nekā bezvalstniekiem — personām, kam nav valstiskās piederības, piemēram, viņiem ir Latvijas Republikas nepilsoņu pases, tiesības dzīvot Latvijas teritorijā, neprasot uzturēšanās atļauju un Latvijas Republikas diplomātiskā aizsardzība ārzemēs. Tā, Satversmes tiesa sprieduma par nepilsoņa statusa atņemšanas iespējām 17. punktā atzina, ka "nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Latvijas Satversmes 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā".

Latvijas Republika pamato viedokli, ka nepilsoņi nav ANO 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjekti, atsaucoties uz to, ka nepilsoņiem paredzētas plašākas tiesības nekā šīs konvencijas subjektiem. ANO Augstā Komisāra bēgļu lietās pārvalde nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954. gada Konvencijas par apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā; ANO Speciālais ziņotājs par mūsdienu rasisma formām, rasu diskrimināciju un saistītu neiecietību sauc nepilsoņus par apatrīdiem (stateless persons) un atsaucas uz 1961. gada konvenciju, iesakot pārskatīt naturalizācijas prasības. Latvijas Republikas Tiesībsargs R. Apsītis secināja, ka nepilsoņu īpašais tiesiskais statuss "ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa"

Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem), kaut gan viņi var būt Latvijas partiju biedri un ziedot partijām. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā (sk. Andrejeva pret Latviju), iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu (2007. gada janvārī šī iespēja paverās nepilsoņiem vairumā ES valstu un Islandē), studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.

No 2008. gada jūnija Krievijas Federācija ieviesa nepilsoņiem bezvīzu režīmu īstermiņa braucieniem, bet iepriekš iekasēja no tiem mazākas nodevas par vīzām nekā no LR pilsoņiem.

Naturalizācijas iespējas

Naturalizācija Latvijā sākās 1995. gada februārī, tomēr līdz 1998. gada beigām vairumam nepilsoņu nebija tiesību naturalizēties tā saucamo "naturalizācijas logu" dēļ. Līdz šim laikam daudziem nepilsoņiem naturalizācija ir liegta Pilsonības likuma 11. panta dēļ (personas, kas no padomju armijas demobilizējās Latvijā; virknes 1991. gada federālistisko organizāciju, ieskaitot LKP, darboņi; kriminālnoziedznieki; esošie ārvalstu publisko iestāžu darbinieki; bijušie VDK un ārvalstu speciālo dienestu darbinieki un aģenti; pēc tiesas sprieduma — "totalitārisma ideju vai nacionālā vai rasu naida vai nesaticības" paudēji un personas, kuras "antikonstitucionālām metodēm vērsušās pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu"). Reģistrācijas kārtībā LR pilsonību var iegūt latviešu mācībvalodas skolu pilnu kursu beidzēji un nepilsoņu bērni, kas piedzima pēc 1991. gada 21. augusta.

Pārējiem nepilsoņiem, lai naturalizētos, jāparaksta solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai, jāsamaksā valsts nodeva, jānokārto eksāmeni Satversmes un himnas zināšanās, latviešu valodā un Latvijas vēsturē (cita starpā iespējams tāds jautājums, kā 1940. gada notikumu Latvijā kvalifikācija, kur par pareizo tiek uzskatīta atbilde "okupācija"). Valsts tomēr var atteikt personai pilsonību, pat ja tā izpilda šīs prasības, tomēr tiek uzskatīts, ka personas rīcība bijusi pretrunā ar doto solījumu būt uzticīgam Latvijas Republikai (sk. Jurijs Petropavlovskis). Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem naturalizācijas process vidēji ilgst 7—8 mēnešus. Līdz 2011. gada septembra beigām bija naturalizējušies 136 897 cilvēki (pārsvara nepilsoņi, tomer arī bezvalstnieki un ārvalstnieki). Visvairāk naturalizācijas iesniegumu bija 2004. gadā — 21 297 (2009. gadā — 3470); respektīvi, visvairāk naturalizēto bija 2005. gadā — 19 169 (2009. gadā — 2080).

2010. gadā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 2336 cilvēki, bet Krievijas Federācijas pilsonību, atsakoties no Latvijas nepilsoņa statusa, pieņēma 5768 cilvēki. Savukārt 2011. gadā naturalizējās 2467, bet Krievijas pilsonību pieņēma 2884 nepilsoņi. Šo procesu rezultātā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā ievērojami palielinājās: ja 1997. gadā Latvijā dzīvoja ap 8000 cilvēku ar Krievijas pasi, tad 2011. gadā Krievijas pilsoņu skaits pārsniedza 40 000. To veicina Krievijas likumi, kas atvieglo pilsonības piešķiršanu bijušās PSRS iedzīvotājiem. Daudziem nepilsoņiem iegūt Krievijas pilsonību šķiet vienkāršāk, nekā nokārtot naturalizācijas eksāmenus, kuros tiek prasītas latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanas. No naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2016. gada beigām Latvijas pilsonība tika piešķirta 144 000 cilvēkiem, pilsonības pretendentu vidū sieviešu un vīriešu proporcija bija gandrīz vienāda, 66% no viņiem bija krievi.

Latvijas Republikas tiesībsargs Romāns Apsītis 2012. gadā secināja, ka "valsts politika nolūkā veicināt naturalizāciju un nepilsoņu skaita samazināšanu ir leģitīma. Tā kā nepilsoņa statuss nav Latvijas pilsonības paveids, tad, izvēloties šo politiku, valsts mērķis nav pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšana tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, bet gan personu motivēšana iegūt pilntiesīga pilsoņa statusu" un "vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, no vienas puses, tuvinātu šo statusu pilsoņa statusam un tai pat laikā tikai paildzinātu šo nenoteikto situāciju un “īpašo tiesisko statusu”, kas ir apšaubāms no starptautisko tiesību viedokļa".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vairākkārt rosināja noteikt kārtību, lai Latvijā dzimis bērns automātiski kļūtu par Latvijas pilsoni, 13. Saeima atbalstīja likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas pārtraukšanu jaundzumušajiem.

Nepilsoņi kā politiskais un cilvēktiesību jautājums

Starptautiskajā sabiedrībā tiek izteikti dažādi viedokli par nepilsoņu stāvokli. 2004. gadā Krievijas Ārlietu ministrija sagatavoja izlasi starptautisko organizāciju un NVO pārmetumu un rekomendāciju Latvijai minoritāšu tiesību jomā, tostarp arī par nepilsonību un naturalizāciju.

2004. — 2006. gadā tapušās starptautiskās rekomendācijas Latvijai, kas skar nepilsonības jautājumu, ietvēra šādus ieteikumus:

• piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās;;
• vienkāršot naturalizāciju;
• mazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās;
• neprasīt naturalizējamiem izteikt uzskatus, kas būtu pretrunā ar viņu savas kultūras kopienas vai nācijas vēstures redzējumu.

EDSO misija, kas uzraudzīja 9. Saeimas vēlēšanas, 2006. gadā konstatēja, ka "Tas, ka nozīmīgai daļai pilngadīgu valsts iedzīvotāju nav vēlēšanu tiesību, norāda, ka joprojām pastāv demokrātijas deficīts. Eiropas Padome un Baltijas Jūras valstu padome ieteikušas apsvērt iespēju piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās". Savukārt, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 2006. gada novembrī minēja savā rezolūcijā, ka "Asambleja uzskata, ka Latvijā pieņemtie naturalizācijas noteikumi nerada nepārvaramus šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai un ka piemērojamā procedūra nesatur esošos Eiropas standartus pārsniedzošas vai tiem pretējas prasības. Tomēr, ievērojot ļoti specifisku nepilsoņu situāciju, kurai nav precedentu un tāpēc trūkst Eiropas normu vai prakses rāmju, Asambleja uzskata, ka ir iespējami turpmākie uzlabojumi, lai izvairītos no nevajadzīgām prasībām Latvijas pilsonības iegūšanai".

Aptauju rezultāti

2003. gada aptaujā 6825 Latvijas nepilsoņiem atbildot uz jautājumu "Kāpēc jūs neizmantojat iespēju iegūt Latvijas pilsonību?", tika minēti šādi iemesli: pārliecība, ka pilsonība viņiem pienākas automātiski — 34,2%, latviešu valodas prasmes problēmas — 23,2%, vēstures eksāmena kārtošana — 20,5%, mazāki izdevumi Krievijas un citu valstu vīzām — 20,2%, nodevas apmērs — 20,2%.

Saskaņā ar SKDS 2005. gada aptaujas datiem, 45,9 % Latvijas iedzīvotāju un 38,4 % Latvijas pilsoņu atbalstītu balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, pret būtu 35,6 % iedzīvotāju un 42,8 % pilsoņu. Par šādiem likuma grozījumiem iestātos 74,6 % krievvalodigo un 24,8 % latviešu, iebilstu 7,8 % krievvalodīgo un 55,9 % latviešu. Pēc "AC Konsultācijas" 2008. gada aptaujas datiem, balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās atbalstīja 47 % iedzīvotāju (38 % pilsoņu un 80 % nepilsoņu), neatbalstīja 39 %.

2014. gada maijā un jūnijā veiktajā mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujā 41,4 % no respondentiem bija Latvijas nepilsoņi. Apgalvojumam „es lepojos ar to, ka esmu Latvijas pilsonis/ iedzīvotājs” piekrita 50 % nepilsoņu, iepretīm 63 % nelatviešu izcelsmes pilsoņu. Uz jautājumu „vai Jūs plānojat iegūt Latvijas pilsonību, naturalizējoties tuvāko 12 mēnešu laikā?” noliedzošu atbildi sniedza 81 %, apstiprinoši atbildēja 11 %, bet noteiktu atbildi atturējās sniegt 8 % aptaujāto. Kā noliedzošās atbildes iemeslu visbiežāk nepilsoņi minēja to, ka nav vajadzības pēc pilsonības, var iztikt (30,5%), ir liels vecums (24,9%), sliktas, nepietiekamas valsts valodas zināšanas (11,4%), viedokli, ka pilsonībai jābūt automātiski piešķirtai (8,7%), ir citas valsts pilsonība, plāno pieņemt citu pilsonību (6,2%), izdevīgi braukt uz Krieviju bez vīzas (5,3%), grūts eksāmens, pazemojoša procedūra (4,5%) vai nav laika (4,2%).

Literatūra

• Список различий в правах граждан и неграждан Латвии — Рига: ЛКПЧ, 2006
• Citizens of a Non-Existent State. Rīga: Averti-R 2008 2011
• Бузаев В. В. Неграждане Латвии — Рига: ЛКПЧ, 2007
• I. Ziemele, Valsts nepārtrauktības un cilvēktiesību loma pilsonības kontekstā Baltijas valstīs. / Baltijas valstis Iikterņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa: Rakstu krājums. Red. Jundzis, T. Rīga, 1998., 235.-257. lpp.

Ārējās saites

• Puriņš G. Latvijas pilsonība ab ovo
• LR Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā par atšķirībām starp Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām 2008
• Starptautiskās rekomendācijas Latvijai samazināt atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesībās
• Izvilkumi^{[novecojusi saite]} no Saeimas debatēm par dažiem priekšlikumiem atcelt tiesību starpību starp LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem un debates par likumprojektu "Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem"
• D. Dembovska Rezerve vēlēšanām — nepilsoņi Politika.lv 2003
• E. Belševics Būt pilsonim nav pienākums...(krieviski)
• Nepilsoņi kartē 2012

Skatīt arī

• Pilsonība Latvijā