Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.
Kopš 2006. gada 16.oktobra šajā tabulā bija izvietoti 117 ķīmiskie elementi (118. elements ir jau sintezēts, bet 117. pagaidām vēl nebija iegūts). 117. elements iegūts 2010. gadā, taču eksperimenta rezultāti vēl ir jāpārbauda. 119., 120. un sekojošo superaktinoīdu grupas elementu sintezēšana vēl nav notikusi vai arī iegūšanas reakciju rezultāti nav pārliecinoši.
Mendeļejeva periodiskā tabula
labot šo sadaļu| Grupa → | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | ||
| ↓ Periods | ||||||||||||||||||||
| 1 | 1 H |
2 He | ||||||||||||||||||
| 2 | 3 Li |
4 Be |
5 B |
6 C |
7 N |
8 O |
9 F |
10 Ne | ||||||||||||
| 3 | 11 Na |
12 Mg |
13 Al |
14 Si |
15 P |
16 S |
17 Cl |
18 Ar | ||||||||||||
| 4 | 19 K |
20 Ca |
21 Sc |
22 Ti |
23 V |
24 Cr |
25 Mn |
26 Fe |
27 Co |
28 Ni |
29 Cu |
30 Zn |
31 Ga |
32 Ge |
33 As |
34 Se |
35 Br |
36 Kr | ||
| 5 | 37 Rb |
38 Sr |
39 Y |
40 Zr |
41 Nb |
42 Mo |
43 Tc |
44 Ru |
45 Rh |
46 Pd |
47 Ag |
48 Cd |
49 In |
50 Sn |
51 Sb |
52 Te |
53 I |
54 Xe | ||
| 6 | 55 Cs |
56 Ba |
* |
72 Hf |
73 Ta |
74 W |
75 Re |
76 Os |
77 Ir |
78 Pt |
79 Au |
80 Hg |
81 Tl |
82 Pb |
83 Bi |
84 Po |
85 At |
86 Rn | ||
| 7 | 87 Fr |
88 Ra |
** |
104 Rf |
105 Db |
106 Sg |
107 Bh |
108 Hs |
109 Mt |
110 Ds |
111 Rg |
112 Cn |
113 Nh |
114 Fl |
115 Mc |
116 Lv |
117 Ts |
118 Og | ||
| * Lantanīdi | 57 La |
58 Ce |
59 Pr |
60 Nd |
61 Pm |
62 Sm |
63 Eu |
64 Gd |
65 Tb |
66 Dy |
67 Ho |
68 Er |
69 Tm |
70 Yb |
71 Lu | |||||
| ** Aktinīdi | 89 Ac |
90 Th |
91 Pa |
92 U |
93 Np |
94 Pu |
95 Am |
96 Cm |
97 Bk |
98 Cf |
99 Es |
100 Fm |
101 Md |
102 No |
103 Lr | |||||
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli |
| Amfotērie metāli | Pusmetāli | Nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
Stāvoklis normālā temperatūrā (20oC) un spiedienā (1 bar)
- Tie, kam atomskaitlis sarkanā krāsā, veido gāzveida vienkāršās vielas
- Tiem, kam atomskaitlis zaļā krāsā, vienkāršās vielas ir šķidrumi
- Tiem, kam atomskaitlis melnā krāsā, vienkāršās vielas ir cietvielas
Sastopamība dabā
- tiem, kam ir nepārtraukta kontūra, ir izotopi, kas ir vecāki par Zemi
- tie, kam ir pārtraukta kontūra, dabā rodas, citiem elementiem sabrūkot
- tie, kam ir punktētas kontūras, dabā nav sastopami
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīmisko elementu periodiskā tabula.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Mendeļejeva periodiskās tabulas ģenialitāte — Lū Seriko (latviski). TED-Ed (2012. gada 21. novembris).