blekia

Old Swedish

Etymology

From Old Norse bleikja, from Proto-Germanic *blaikijaną.

Verb

blēkia

1. to bleach

Conjugation

Conjugation of blēkia (weak)

	present			past
infinitive	blēkia			—
participle	blēkiandi, blēkiande			blēkter
active voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	blēkir	blēki, blēke	—	blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
þū	blēkir	blēki, blēke	blēk	blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
han	blēkir	blēki, blēke	—	blēkti, blēkte	blēkti, blēkte
vīr	blēkium, blēkiom	blēkium, blēkiom	blēkium, blēkiom	blēktum, blēktom	blēktum, blēktom
īr	blēkin	blēkin	blēkin	blēktin	blēktin
þēr	blēkia	blēkin	—	blēktu, blēkto	blēktin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	blēkis	blēkis, blēkes	—	blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
þū	blēkis	blēkis, blēkes	—	blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
han	blēkis	blēkis, blēkes	—	blēktis, blēktes	blēktis, blēktes
vīr	blēkiums, blēkioms	blēkiums, blēkioms	—	blēktums, blēktoms	blēktums, blēktoms
īr	blēkins	blēkins	—	blēktins	blēktins
þēr	blēkias	blēkins	—	blēktus, blēktos	blēktins

Descendants

• Swedish: bleka