dzīvot
Izskats
ceļš
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- Dzīvot turīgi. Dzīvot priecīgi. Dzīvot omulīgi. Dzīvot godīgi.
- Dzīvot līdzi (savam) laikam. — Dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- Dzīvot plaši. — Dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem. — Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- Priedes Jānis dzīvoja turpat, otrajā stāvā, mazā bēniņu istabā. Sakse 7, 74.
- Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- Un dzīvos, ziedēs un ar savām saknēm dziļi ieies dzīvē tikai tāda māksla, kas savu aicinājumu redz kalpošanā lielajai vēstures veidotājai - tautai. Cīņa 62, 16, 4.
- Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- Kaimiņi dzīvo saticīgi. Dzīvot pie saimnieka par kalpu.
Locījumi
[labot šo sadaļu]Konjugācija
Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
---|---|---|---|---|
Tagadne | es | dzīvoju | mēs | dzīvojam |
tu | dzīvo | jūs | dzīvojat | |
viņš, viņa | dzīvo | viņi, viņas | dzīvo | |
Pagātne | es | dzīvoju | mēs | dzīvojām |
tu | dzīvoji | jūs | dzīvojāt | |
viņš | dzīvoja | viņi | dzīvoja | |
Nākotne | es | dzīvošu | mēs | dzīvosim |
tu | dzīvosi | jūs | dzīvosiet | |
viņš | dzīvos | viņi | dzīvos | |
Tagadnes lokāmais divdabis | dzīvojošs | |||
Pagātnes lokāmais divdabis | dzīvojis | |||
Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | dzīvojiet | |||
Vēlējuma izteiksme | dzīvotu | |||
Vajadzības izteiksme | jādzīvo | |||
Atstāstījuma izteiksme | dzīvojot |
Etimoloģija
[labot šo sadaļu]- Protoindoeiropiešu valodas *gʷeiH₃w
Salīdzināt ar lietuviešu valodas gyventi, krievu жить.
Radniecīgi vārdi
[labot šo sadaļu] Radniecīgi vārdi
Atvasinājumi (darbības vārdi)