Upsilon Andromedae d
Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā. Planētas orbītas tuvākā punkta attālums no zvaigznes ir 2,527 AU, bet tālākā — 3,331 AU. Šīs attālumu atšķirības ir skaidrojamas ar planētas ekscentrisko (elipsveida) orbītu ar ekscentricitāti 0,3181. Tas nozīmē, ka šī planēta pēc katra apriņķojuma skar zonu, kur cilvēkam valda komforta apstākļi un varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi, bet lielā ekscentriskuma dēļ pēc katra apriņķojuma valda ziema, kas temperatūras ziņā pielīdzināma Antarktīdas ziemai.
Planētas masa ir 6,094 reižu lielāka par Jupiteru. Šāda planēta ir milzīga gāzu lode (gāzu gigants) bez cietas virsmas. Planētu atklāja 1999. gada 15. aprīlī.
Ja mūsu planēta, kā tās pavadonis apriņķotu šo planētu, tad temperatūra uz Zemes, kad šī planēta atrastos vistuvāk savai zvaigznei, būtu +41 °C, bet, kad planēta attālinātos līdz vistālākajam punktam uz savas orbītas, tā noslīdētu līdz pat –47 °C. Ekvatora rajonā vasaras būtu stipri karstas, sausas un ilgas, bet ziemas (ļoti liels attālums līdz zvaigznei) — stipri aukstas ar lielu sniega apjomu (mitrums no okeāniem) un, protams, ilgas, jo gads uz šīs planētas ilgst 1302,605 zemes dienas. Temperatūras starpība starp ziemu un vasaru būtu 88 °C, bet šīs temperatūras ir spēkā pie tāda siltumnīcas efekta, kāds ir Zemei, līdz ar to šīs planētas hipotētiskie, Zemei līdzīgie pavadoņi būs ar ārkārtīgi zemu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā un pastāv iespēja, ka to biosfērā būs komponenti, kas samazina globālo temperatūru.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Upsilon Andromedae d.
