Tripšu kārta
| Tripšu kārta Thysanoptera (Haliday, 1836) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Infraklase | Jaunspārņi (Neoptera) |
| Virskārta | Blakšveidīgie (Paraneoptera) |
| Kārta | Tripšu kārta (Thysanoptera) |
| Sinonīmi | |
| Bārkšspārņi | |
| Iedalījums | |
 Tripšu kārta Vikikrātuvē | |
Tripši, bārkšspārņi (Thysanoptera) ir ļoti sīki, parast tikai l - 2 mm gari, retumis nedaudz garāki, slaidi kukaiņi ar dūrēja-sūcēja tipa mutes orgāniem. Spārni gari un šauri, reizēm bez dzīslojuma, malās ar matiņiem, kas atgādina bārkstis. Pārtiek no augu sulām, reizēm izsūc sēņu hifas, nedaudzās zoofāgās sugas uzbrūk laputīm, bruņutīm, ērcēm, pat citiem tripšiem. Vairākas sugas ir kultūraugu kaitēkļi. Tumškrāsainus tripšus reizēm var lielā daudzumā novērot ziedos. Sastopami arī sūnās un zemsegā, kur parasti pārziemo kā imago.
Pētījumi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās plašākās ziņas par Latvijas tripšu faunu publicējis O.Jons 1934. gadā, uzskaitot 63 sugas. Tikai 1979. gadā iznāca nākamais lielākais darbs par Latvijas tripšiem, proti, S.Pastares pārskats par tripšiem uz dekoratīvajiem lakstaugiem. Tajā aplūkotas 44 sugas. Kopā Latvijā konstatētas 73 sugas.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē ir ap 5000 sugu, kas iedalās 2 apakškārtās:
Tripšu kārta (Thysanoptera)
- apakškārta Terebrantia
- dzimta Adeheterothripidae
- dzimta Aeolothripidae
- dzimta Fauriellidae
- dzimta Heterothripidae
- dzimta Melanthripidae
- dzimta Merothripidae
- dzimta Thripidae
- dzimta Uzelothripidae
- apakškārta Tubulifera
- dzimta Phlaeothripidae
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Thysanoptera |
|