Pāriet uz saturu

Trešais Krusta karš

Vikipēdijas lapa
Trešais krusta karš
Vieta
Komandieri un līderi
Ričards I Lauvassirds
Filips II Augusts
Frīdrihs I Barbarosa
Ungārijas Princis Geza
Jeruzalemes Gajs I
Hamfrijs IV
Balians
Tripoles Raimonds III
Joselīns III
Roberts IV de Sablē
Garnjē de Nabluss
Meistars Sibrands
Saladins
Kilidžs Arslans II
Rašids ad-Din Sinans
Īzaks II
Īzaks Komnenoss
Spēks
Kopā: 36 000—74 000 vīru
Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds pieņem Akonas kapitulāciju

Trešais Krusta karš (1189 — 1192) bija viena no Krusta karu militārajām kampaņām, kuras mērķis bija atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas 1187. gadā pēc kaujas pie Hatinas krita Saladīna vadīto spēku rokās.

Eiropiešu krustnešus šajā kampaņā vadīja tā laika ietekmīgākie monarhi — Frīdrihs I Barbarosa, Filips II Augusts un Ričards I Lauvassirds. Šis karš bija daļēji veiksmīgs, jo eiropiešiem izdevās ieņemt Akonu un noslēgt ar Saladīnu pamieru, kura rezultātā krustnešu kontrolē pārgāja piekrastes josla starp Tiru un Jafu, kā arī svētceļniekiem tika atļauts apmeklēt Jeruzalemi, tomēr kampaņas laikā aizgāja bojā Frīdrihs I Barbarosa un viņa dēls. Krustnešiem tāpat neizdevās atgūt kontroli pār Jeruzalemi, kas palika Saladīna rokās.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]