Teroristu uzbrukums Beslanā

Beslanas terorakts bija ķīlnieku sagrābšana 1. skolā Beslanā, Ziemeļosetijā, ko teroristi sarīkoja 2004. gada 1. septembra rītā svinīgā mītiņā, kas bija veltīts mācību gada sākumam. Divarpus dienas teroristi turēja vairāk nekā 1100 ķīlnieku (galvenokārt bērnus, viņu vecākus un skolas darbiniekus) mīnētajā ēkā visgrūtākajos apstākļos, liedzot cilvēkiem pat minimālās dabiskās vajadzības.

Trešajā dienā ap pulksten 13:05 skolas sporta zālē notika sprādzieni un vēlāk izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā ēka daļēji sabruka. Pēc pirmajiem sprādzieniem no skolas sāka bēgt ķīlnieki, un Federālā drošības dienesta (FDD) Speciālo uzdevumu centrs sāka uzbrukumu. Haotiskajā apšaudē, kurā piedalījās arī civiliedzīvotāji, izmantojot personīgos ieročus, tika nogalināti 27 teroristi (4, tostarp divas pašnāvnieces, gāja bojā pirms uzbrukuma no 1. līdz 3. septembrim). Vienīgais dzīvs sagūstītais terorists Nurpaša Kulajevs tika arestēts un vēlāk notiesāts uz mūža ieslodzījumu.^[1]

Lai gan lielākā daļa ķīlnieku tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, uzbrukumā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni. Kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.

Šamils Basajevs publiski uzņēmās atbildību par uzbrukuma organizēšanu, 2004. gada 17. septembrī publicējot paziņojumu Čečenijas separātistu tīmekļa vietnē "Kavkazas centrs".^[2]

Šim notikumam bija drošības un politiskas sekas Krievijā, kas noveda pie virknes federālās valdības reformu, kas nostiprināja varu Kremļa rokās un nostiprināja Krievijas prezidenta pilnvaras. Proti, tika atceltas gubernatoru vēlēšanas un izveidotas Sabiedriskā palāta, Nacionālā pretterorisma komiteja un "Dienvidu federālā apgabala sociālekonomiskās situācijas uzlabošanas komisija". Jau no paša teroristu uzbrukuma sākuma Krievijas varas iestādes kritizēja vairāki novērotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Bija pārmetumi par pārmērīga spēka pielietošanu uzbrukuma laikā, kas prasīja daudzus upurus, apsūdzības par dezinformāciju un plašsaziņas līdzekļu cenzūru.^[3]