Sveagruva
| Sveagruva Sveagruva | |
|---|---|
| ciemats | |
 Sveagruvas galvenā iela | |
  Sveagruva | |
| Koordinātas: 77°54′00″N 16°43′50″E / 77.90000°N 16.73056°EKoordinātas: 77°54′00″N 16°43′50″E / 77.90000°N 16.73056°E | |
| Valsts |
 Norvēģija |
| Teritorija | Svalbāra |
| Dibināta | 1916. gadā |
| Augstums | 20 m |
| Iedzīvotāji | |
| • kopā | 230 |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
 Sveagruva Vikikrātuvē | |
Sveagruva (norvēģu: Sveagruva — ‘Zviedru raktuves’) ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga trešā lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies arhipelāgā lielākās salas Špicbergenas rietumdaļā Nordenšelda Zemē, Van Mijena fjorda austrumu galā 60 km no Longjērbīenes. Ciematam ir divas piestātnes (viena pie pašas Sveagruvas, otra 6 km uz dienvidiem Amsterdamas ragā) un lidlauks. Raktuvju darbinieki pastāvīgi dzīvo Longjērbīenē un uz divu nedēļu maiņu Sveagruvā ierodas ar avioreisu vai kuģi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sveagruvu 1920. gadā dibināja Zviedrijas kompānija AB Spetsbergens Svenska Kolfält akmeņogļu raktuvju ekspluatēšanai. 1925. gadā raktuvēs notika negadījums un tās tika slēgtas. 1934. gadā ogļu ieguves koncesiju pārpirka Norvēģijas Store Norske Spitsbergen Kulkompani. 1944. gadā Vācijas kara flotes zemūdene iznīcināja Sveagruvas virszemes infrastruktūru.[1] Vēlākos laikos raktuves vairākkārt apstādinātas. Pēdējoreiz ekspluatācija atjaunota 2001. gadā un šīs ir salas produktīvākās raktuves. Tā kā transportkuģu piekļuve ogļu iekraušanas vietai iespējama tikai no jūlija līdz oktobrim vai novembrim. Kopā ar akmeņogļu zemajām cenām tirgū, kas raktuves liek uzskatīt par mazrentablām un tās plānots slēgt.[2]
Otrā Starptautiskā ģeofizikas gada laikā (1932-1933) Sveagruvā atradās zviedru aeroloģisko un magnētisko mērījumu stacija.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|