Plātņžauņi
| Plātņžauņi Elasmobranchii (Bonaparts, 1838) | |
|---|---|
 Lielā baltā haizivs (Carcharodon carcharias) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Skrimšļzivis (Chondrichthyes) |
| Apakšklase | Plātņžauņi (Elasmobranchii) |
| Iedalījums | |
| |
 Plātņžauņi Vikikrātuvē | |
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas. Tās ir plaši izplatītas tropu un mērenās joslas jūrās.[1]
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Senākās haizivju fosilijas ir apmēram 400 miljonus gadu vecas devona perioda fosilijas. Karbona perioda laikā haizivīm attīstījās daudzas, jaunas formas, no kurām lielākā daļa izmira perma perioda laikā. Izdzīvojušās sugas juras periodā piedzīvoja jaunu pārveidošānās un attīstības fāzi. Šajā laikā radās pirmās mūsdienu haizivis un rajas. Daudzas mūsdienās dzīvojošās sugas izveidojās krīta periodā vai agrāk.[2]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plātņžauņi ir labi peldētāji un manevrētspējīgi. Tiem ir heterocerkālu astes spura.[3] Iekšējais skelets veidots no škrimšļa, ir galvaskausa skelets. Mugurkaula skriemeļi nodalīti. Plātņžauņiem nav peldpūšļa. Tiem atkarībā no sugas ir 5—7 žaunu loki, pāris krūšu un vēdera spuru, divas stingras muguras spuras un ādu sedz nelielas, plakoīdas zvīņas. Tēviņiem vēdera spura ir pārveidojusies par kopulācijas orgānu. Mute ventrāla, tas nozīmē, ka vienmēr atrodas vēdera pusē. Augšžoklis nav savienots ar galvaskausu, bet abi žokļi ir savienoti un darbojas kopā. Mūsdienu plātņžauņiem ir vairāki žokļu savienojuma veidi, kas nodrošina žokļiem spēju ļoti plati atvērties, pat aiz galvaskausa;[4] Dažos veidos kustīgi ir abi žokļi, citos apakšējais vai augšējais. Plātņžauņiem acīs ir gaismas membrāna (tapetum lucidum), kas nodrošina gaismas atstarošanos, uzlabojot redzi tumsā. Gremošanas sistēma ar kuņģi, turklāt zarnās ir spirāliskais vārstulis (12—13 vītnes).[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Plātņžauņu apakšklase (Elasmobranchii)
- † Plesioselachus
- † kārta Cladoselachiformes
- † kārta Ctenacanthiformes
- † kārta Hybodontiformes
- † kārta Protacrodontiformes
- † kārta Squatinactiformes
- † kārta Xenacanthiformes
- virskārta Haizivis (Selachii)
- kārta Buļļgalvuhaizivjveidīgās (Heterodontiformes)
- kārta Daudzžaunhaizivjveidīgās (Hexanchiformes)
- kārta Dzelkņuhaizivjveidīgās (Squaliformes)
- kārta Eņģeļhaizivjveidīgās (Squatiniformes)
- kārta Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes)
- kārta Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes)
- kārta Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes)
- kārta Zāģdegunhaizivjveidīgās (Pristiophoriformes)
- † kārta Cladoselachiformes
- † kārta Eugeneodontida
- † kārta Hybodontiformes
- † kārta Iniopterygia
- † kārta Symmoriida
- † kārta Xenacantiformes
- virskārta Rajas (Batoidea)
- kārta Dzeloņrajveidīgās (Myliobatiformes)
- kārta Elektrorajveidīgās (Torpediniformes)
- kārta Rajveidīgās (Rajiformes)
- kārta Zāģzivjveidīgās (Pristiformes)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bigelow, Henry B.; Schroeder, William C. (1948). Fishes of the Western North Atlantic. Sears Foundation for Marine Research, Yale University. pp. 64–65. ISBN B000J0D9X6.
- ↑ Palmer, D., ed. (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. p. 26. ISBN 1-84028-152-9
- ↑ 3,0 3,1 «Zivju ekoloģija un ihtioloģija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 5. jūnijā.
- ↑ Amphistyly
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Evolution and ecology of feeding in elasmobranchs[novecojusi saite]
- Sharks, Skates, and Rays - Elasmobranchii Arhivēts 2012. gada 14. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- Elasmobranchii