Pāriet uz saturu

Luksemburgas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas lapa

Šajā uzskaitījumā apkopoti Luksemburgas valdnieki, kas ir grāfi, hercogi vai lielhercogi, kas pārvaldījuši Luksemburgas teritoriju kopš 10. gadsimta otrās puses. Sākotnēji Luksemburgas teritorija bijusi daļa no vidusslaiku Vācijas karalistes un bija iekļauta Svētās Romas impērijā. 1815. gadā Luksemburga kļuva par suverēnu valsti.

Par pirmo Luksemburgas valdnieku uzskata grāfu Zigfrīdu, kas valdīja no 963. gada līdz 998. gadam.[1]

Mūsdienās Luksemburga tiek pārvaldīta kā unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tās pašreizējais monarhs ir lielhercogs Anrī (Henri vu Lëtzebuerg), kurš ir Nasavas-Veilburgas dinastijas pārstāvis.[2][3]

Luksembrugas grāfiste (963–1354)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Ardēnu dinastija (963—1136)
Zigfrīds
Siegfried
(ap 922—998)
963. gads — 998. gada 28. oktobris Ardēnu dinastija
Anrī I
Henry I
(964—1026)
998. gada 28. oktobris1026. gada 27. februāris Ardēnu dinastija Zigfrīda dēls
Anrī II
Henry II
(1007—1047)
1026. gada 27. februāris1047. gada 16. oktobris Ardēnu dinastija Anrī I brālēns
Giselberts
Giselbert
(ap 1007—1059)
1047. gada 16. oktobris1059. gada 14. augusts Ardēnu dinastija Anrī II brālis
Konrāds I
Conrad I
(ap 1040—1086)
1059. gada 14. augusts1086. gada 8. augusts Ardēnu dinastija Giselberta dēls
Anrī III
Henry III
(1070—1096)
1086. gada 8. augusts1096. gads Ardēnu dinastija Konrāda I dēls
Vilhelms I
William I
(1081–1131)
1096. — 1131. gads Ardēnu dinastija Anrī III brālis
Konrāds II
Conrad II
(1106—1136)
1031. — 1136. gads Ardēnu dinastija Vilhelma I dēls
Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196)
Anrī IV
Henry IV
(1112—1196)
1136. gads — 1196. gada 14. augusts Luksemburgu-Namīras dinastija Konrāda II 1. pakāpes brālēns
Hoenštaufenu dinastija (1197—1197)
Oto I
Otto I
(1167/71—1200)
1196. — 1197. gads Hoenštaufenu dinastija Anrī IV 3. pakāpes brālēns
Luksemburgu-Namīras dinastija (1197—1247)
Ermesinde
Ermesinde
(1186—1247)
1197. gads — 1247. gada 12. februāris Luksemburgu-Namīras dinastija Anrī IV vienīgā meita un Oto I 4. pakāpes māsīca
Teobalds I
Theobald I
(ap 1156—1214)
1197. gads — 1214. gada 13. februāris Luksemburgu-Namīras dinastija Ermesindes pirmais vīrs; valdīja kopā
Valerāns
Waleran
(ap 1165—1226)
1214. gada maijs1226. gada 2. jūlijs Luksemburgu-Namīras dinastija Ermesindes otrais vīrs; valdīja kopā
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354)
Anrī V
Henry V
(1216—1281)
1247. gada 12. februāris1281. gada 24. decembris Luksemburgu-Limburgas dinastija Valerāna dēls
Anrī VI
Henry VI
(ap 1240—1288)
1281. gada 24. decembris1288. gada 5. jūnijs Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī V dēls
Anrī VII
Henry VII
(ap 1275—1313)
1288. gada 5. jūnijs1313. gada 24. augusts Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī VI dēls
Johanns
Jang de Blannen
(1296—1346)
1313. gada 24. augusts1346. gada 26. augusts Luksemburgu-Limburgas dinastija Anrī VII dēls
Kārlis I
Charles I
(1316—1378)
1346. gada 26. augusts1353. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Jana dēls
Vāclavs I
Wenceslaus I
(1337—1383)
1353. gads — 1354. gada 13. marts Luksemburgu-Limburgas dinastija Kārļa I brālis

Luksemburgas hercogiste (1354–1794)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425)
Vāclavs I
Wenceslaus I
(1337—1383)
1354. gada 13. marts1383. gada 7. decembris Luksemburgu-Limburgas dinastija Kārļa I brālis
Vāclavs II
Wenceslas II
(1361—1419)
1383. gada 7. decembris1388. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Vāclavs I brāļadēls
Josts
Jobst
(ap 1354—1411)
1388. gads — 1411. gada 18. janvāris Luksemburgu-Limburgas dinastija Vāclavs II brālēns
Elizabete fon Gerlica
Elizabeth of Görlitz
(1390—1451)
1411. gada 18. janvāris1443. gads Luksemburgu-Limburgas dinastija Josta mantiniece un 1. pakāpes māsīca
Antuāns
Anthony
(1384—1415)
1411. gada 18. janvāris1415. gada 25. oktobris Luksemburgu-Limburgas dinastija Elizabetes fon Gerlicas 1. vīrs; valdīja kopā
Johanns II
John III
(1374–1425)
1418. gada 10. marts1425. gada 6. janvāris Luksemburgu-Limburgas dinastija Elizabetes fon Gerlicas 2. vīrs; valdīja kopā
Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482)
Filips Labais
Filips de Goede
(1396–1467)
1443. gads — 1467. gada 15. jūnijs Valuā-Burgundijas dinastija Elizabetes fon Gerlicas otrais brālēns
Kārlis Drosmīgais
Karel de Stoute
(1433–1477)
1467. gada 15. jūnijs1477. gada 5. janvāris Valuā-Burgundijas dinastija Filipa Labā dēls
Marija
Maria
(1457–1482)
1477. gada 5. janvāris1482. gada 27. marts Valuā-Burgundijas dinastija Kārļa Drosmīgā māsa
Maksimiliāns I
Maximilian I
(1459–1519)
Marijas vīrs; valdīja kopā
Hābsburgu dinastija (1482—1700)
Filips II
Philip I
(1478–1506)
1482. gada 27. marts1506. gada 25. septembris Hābsburgu dinastija Marijas un Maksimiliāna dēls
Kārlis III
Charles III
(1500—1558)
1506. gada 25. septembris1556. gada 16. janvāris Hābsburgu dinastija Filipa II dēls
Filips III
Philip III
(1527—1598)
1556. gada 16. janvāris1598. gada 13. septembris Hābsburgu dinastija Filipa III dēls
Izabella Klāra Eižēnija
Isabella Clara Eugenia
(1566—1633)
1598. gada 6. maijs1621. gada 13. jūlijs Hābsburgu dinastija Filipa III māsa
Alberts
Albert
(1559—1621)
Izabellas Klāras Eižēnijas znots
Filips IV
Philip IV
(1605—1665)
1621. gada 31. jūlijs1665. gada 17. septembris Hābsburgu dinastija Izabellas Klāras Eižēnijas un Alberta brālēns
Kārlis IV
Charles IV
(1661—1700)
1665. gada 17. septembris1700. gada 1. novembris Hābsburgu dinastija
Burbonu dinastija (1700—1712)
Filips V
Philip V
(1683—1746)
1700. gada 1. novembris1712. gads Burbonu dinastija Kārļa IV lielākais brāļa dēls
Vitelsbahu dinastija (1712—1713)
Maksimiliāns II
Maximilian II
(1662—1726)
1712. gads — 1713. gada 11. aprīlis Vitelsbahu dinastija Filipa V onkulis
Hābsburgu dinastija (1713—1780)
Kārlis V
Charles V
(1685—1740)
1713. gada 11. aprīlis1740. gada 20. oktobris Hābsburgu dinastija Maksimiliāna II otrais brālēns
Marija Terēzija
Maria II Theresa
(1717—1780)
1740. gada 20. oktobris1780. gada 29. novembris Hābsburgu dinastija
Hābsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794)
Francis I
Francis I
(1708—1765)
1740. gada 21. novembris1765. gada 18. augusts Hābsburgu-Lotringas dinastija Marijas Terēzijas vīrs
Jozefs
Joseph II
(1741—1790)
1780. gada 29. novembris1790. gada 20. februāris Hābsburgu-Lotringas dinastija Marijas Terēzijas un Franča I dēls
Leopolds
Leopold
(1747—1792)
1790. gada 20. februāris1792. gada 1. marts Hābsburgu-Lotringas dinastija Jozefa brālis
Francis II
Francis II
(1768—1835)
1792. gada 1. marts1794. gads Hābsburgu-Lotringas dinastija Leopolda dēls

No 1794. līdz 1813. gadam Luksemburgu okupēja Francija. Vīnes kongresā izlēma, ka par Luksumburgas valdnieku kļūs Nīderlandes karalis Villems I, izveidojot personālūniju.

Luksemburgas lielhercogiste (1815 — mūsdienas)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Radniecība ar iepriekšējo valdnieku Piezīmes
Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890)
Gijoms I
Guillaume I
(1772—1843)
1815. gada 15. marts1840. gada 7. oktobris Orānas-Nasavas dinastija Franča II trešās pakāpes brālēns,
Luksemburgas hercogienes Annas (1432—1462) tiešais pēcnācējs
Franču revolūcijas rezultātā Luksemburga tika okupēta. Šādā statusā tā bija no 1794. līdz 1813. gadam. Kad pēc Napoleona karu izraisītajām pārmaiņām tika sasaukts Vīnes kongress, tur tika lemts arī par Luksemburgu. Tā atguva suverenitāti, kļuva par lielhercogisti, un to nodeva Nīderlandes karaļa Gijoma I (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau) pārvaldīšanā.
Gijoms II
Guillaume II
(1792—1849)
1840. gada 7. oktobris1849. gada 17. marts Orānas-Nasavas dinastija Gijoma I dēls
Gijoms III
Guillaume III
(1817—1890)
1849. gada 17. marts1890. gada 23. novembris Orānas-Nasavas dinastija Gijoma II dēls
Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas)
Ādolfs
Adolphe
(1817—1905)
1890. gada 23. novembris1905. gada 17. novembris Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma III attālas pakāpes brālēns 1890. gada 23. novembrī mira Gijoms III. Tā kā viņa dēli jau bija miruši pirms viņa, bet meita Vilhelmīne, lai gan kļuva par Nīderlandes karalieni, tomēr tēva titulu Luksemburgā mantot nevarēja sakarā ar 1783. gadā noslēgto "Ģimenes paktu" (pacte de famille). Tādējādi no pēdējā Orānas-Nasavas dinastijas vīriešu kārtas valdnieka Luksemburgas lielhercoga tituls pārgāja Ādolfam, kas piederēja pie vienīgā vēl eksistējošā dinastijas atzara — Nasavas-Veilburgas dinastijas.[4]
Gijoms IV
Guillaume IV
(1852—1912)
1905. gada 17. novembris1912. gada 25. februāris Nasavas-Veilburgas dinastija Ādolfa dēls
Marija-Adelaide
Marie-Adélaïde
(1894—1924)
1912. gada 25. februāris1919. gada 14. janvāris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma IV meita
Šarlote
Charlotte
(1896—1985)
1919. gada 14. janvāris1964. gada 12. novembris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Gijoma IV meita, Marijas-Adelaides māsa
Žans
Jean
(1921—2019)
1964. gada 12. novembris2000. gada 7. oktobris (atteicās no troņa) Nasavas-Veilburgas dinastija Šarlotes dēls
Anrī
Henri
(1955)
2000. gada 7. oktobrispašlaik Nasavas-Veilburgas dinastija Žana dēls
  1. «COMTES de LUXEMBOURG 963-1136». Medieval Lands (angliski).
  2. «Chef d'État». gouvernement.lu (franciski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2014. gada 31. jūlijā.
  3. «Le Grand-Duc». monarchie.lu (franciski).
  4. «Dynastie luxembourgeoise». monarchie.lu (franciski).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]