Pāriet uz saturu

Juris Jurašs

Vikipēdijas lapa
Juris Jurašs
Juris Jurašs 2019. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 14. marts
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Rīgas domes deputāts
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2018. gada 6. novembris

Dzimšanas dati 1975. gada 6. augustā (49 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ropažu novads, Latvija
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija
Tēvs Jānis Jurašs
Dzīvesbiedrs(-e) Alla Juraša
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Policijas akadēmija

Juris Jurašs (dzimis 1975. gada 6. augustā) ir latviešu jurists un politiķis. Bijis 13. Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvās partijas (vēlāk "Konservatīvie") Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[2] Pirms ievēlēšanas Saeimā ieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja amatu. Bijis arī Rīgas domes deputāts no JKP.

J. Jurašs cēlies no Burtniekiem, viņš ir pazīstamā zirgaudzētāja Jāņa Juraša dēls, pats bijis "Burtnieku zirgaudzētavas" līdzīpašnieks.[3]

1999. gadā J. Jurašs pabeidza Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu. No 2003. līdz 2005. gadam bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas vadītāja vietnieks. No 2005. gada — KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs. 2007. gadā Policijas akadēmijā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs.

2016. gada augustā atbrīvots no darba KNAB ar tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka rīkojumu.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada janvārī J. Jurašs iestājās Jaunajā konservatīvajā partijā. 2017. gada jūnijā kandidēja pašvaldību vēlēšanās un tika ievēlēts Rīgas domē no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.[4] Nākamā gada oktobrī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās Kurzemes vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēts.[5]

Saeimā J. Jurašs īslaicīgi bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, bet no 2020. gada 3. aprīļa pilda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Tā paša gada 25. martā kļuva par JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāju.[2] Bez tam līdz 2020. gada 31. martam pildījis Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.[6]

2019. gada janvārī Saeima atbalstīja J. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko iepriekš bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.[7] Gandrīz gadu deputāts nevarēja piedalīties Saeimas darbā, jo Saeimas Kārtības ruļļa normas to liedz darīt kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem. 2020. gada 9. janvārī saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu J. Jurašs atgriezās darbā Latvijas parlamentā.[8]

2022. gada martā, Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, J. Jurašs devās uz Ukrainu un pievienojās brīvprātīgajiem Ukrainas aizsardzības spēkos.[9][10] Drīz pēc tam nolika Saeimas deputāta mandātu.[11]

2022. gada rudenī J. Jurašs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.