Jūrmalas dedestiņa
| Jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus ((L.) Bigelow.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
| Suga | Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus) |
| Sinonīmi | |
| Lathyrus japonicus subsp. maritimus | |
 Jūrmalas dedestiņa Vikikrātuvē | |
Jūrmalas dedestiņa (Lathyrus maritimus) ir daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Aug jūras piekrastē, priekškāpu joslā. Latvijā sastopama reti, galvenokārt Kurzemes rietumu piekrastē var atrast atsevišķus augus vai nelielas grupas. Ir zināmas dažas atradnes arī Vidzemes jūrmalā. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, Igaunijas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.[1][2]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augam ir guļošs vai pacils 50—80 cm garš stublājs. Pāra plūksnaini saliktas pelēkzaļas lapas ar 4—5 eliptisku lapiņu pāriem, galotnes lapiņa pārveidota par vītni. Pie lapas pamata lielas bultveida pielapes. Viss augs ir klāts ar vaska apsarmi, kas piešķir zilganu nokrāsu.[3] Vaska apsarme, kas samazina ūdens iztvaikošanu, un dziļās saknes ir pielāgojumi augšanai jūrmalas smilts augsnēs.
Ziedi sakārtoti ķekaros lapu žāklēs. Ķekari īsāki nekā lapas. Vienā ziedkopā ir 4—10 purpursarkani vai violeti ziedi. Zied no jūnija līdz septembrim. Pākstis ir plakanas, 4—5 centimetrus garas, nobriedušas — brūnā vai sarkanbrūnā krāsā. Sēklas ir apaļas.[2][3]
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrmalas dedestiņas pamatareāls ir Eiropas un Austrumāzijas ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas mērenās klimata joslas jūru piekrastēs un salās.[4]
Sugai nodala divas pasugas:
- Lathyrus japonicus Willd. subsp. maritimus (L.) P. W. Ball - auga daļas nav apmatotas, sastopams mērenā klimata joslā;
- Lathyrus japonicus Willd. subsp. japonicus — ziedkopā apmatots augs, sastopams galvenokārt areāla pašos ziemeļos.[3][5]
Tipiskais biotops ir smilšaina vai akmeņaina jūras piekraste ar sāļām augsnēm. Suga sastopama kāpās un tām blakus esošos sausos priežu mežos. Citi pludmales augi tiek izmantoti kā palīglīdzeklis lapu vītņu nostiprināšanai. Neparasti plašā sugas izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās jūras ūdenī, ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos. Dīgšana notiek, kad cieto sēklapvalku uz smiltīm un grants noberž viļņi.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ V.Baroniņa, I.Lodziņa Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata. Rīga: Zinātne, 1992. 57.-58. lpp. ISBN 5-7966-0544-5
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 378. lpp. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus (L.) Bigelow Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.16.
- ↑ Lathyrus japonicus var. maritimus Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.16.
- ↑ Lathyrus japonicus In: GRIN Taxonomy for Plants. Skatīts: 2024.02.16.
- ↑ Thorsten-D. Künnemann: Salzwiesen. Überleben zwischen Land und Meer. Mit Abbildungen von Gunnar Gad. Isensee Verlag, Oldenburg 1997, Seite 100 f. ISBN 3-89598-414-0.