Jūrasūdrs
| Jūrasūdrs Lontra felina (Molina, 1782) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Ūdri (Lutrinae) |
| Ģints | Amerikas ūdri (Lontra) |
| Suga | Jūrasūdrs (Lontra felina) |
| Izplatība | |
 | |
 Jūrasūdrs Vikikrātuvē | |
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra). Tā ir ļoti reti sastopama un maz pētīta suga. Nevajadzētu sajaukt ar kalānu, kuru sarunvalodā arī sauc par jūrasūdru.
Jūrasūdra zinātniskais nosaukums Lontra felina nozīmē "ūdru kaķis". Spāņu valodā viens no jūrasūdra nosaukumiem ir "jūras kaķis" (spāņu: Gato Marino).
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrasūdrs dzīvo Dienvidamerikas dienvidrietumu jūru piekrastēs; Peru, Čīles krastos un arī Argentīnas pašos dienvidos. Reizēm to var novērot Folklenda salās.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrasūdrs ir neliela auguma dzīvnieks, reti pārsniedz 1 metra garumu un tā svars vidēji ir 4,5 kg. Ķermeņa garums kopā ar asti variē 83—115 cm robežās, astes garums 30—36 cm, svars 3,2—5,8 kg.[2] Tas ir mazākais ūdrs Amerikas ūdru ģintī.[3] Abu dzimumu dzīvnieku izmēri neatšķiras. Salīdzinot ar citiem ūdriem, jūrasūdram ir īsa aste un biezas “ūsas”, tādēļ to sauc par jūras kaķi.[4]
Jūrasūdra kažoks ķermeņa augšpusē ir tumši brūns, bet apakšējā daļā — gaiši brūns. Akotmatiem ir pelēcīgs tonis. Kažoks ir ļoti biezs un izturīgs. Pavilnas garums ir 12 mm, bet akotmati sasniedz 20 mm garumu.[3] Jūrasūdriem apmatojums ir rupjāks un stingrāks nekā kalāniem. Pastāv uzskats, ka no visiem ūdriem tieši jūrasūdra apmatojums ir visizturīgākais pret mehāniskiem bojājumiem. Jūrasūdri dzīvo klinšainās piekrastēs, un jūras viļņi tos bieži svaida pret krasta akmeņiem. Atšķirībā no citiem ūdriem, kas priekšroku dod mierīgiem ūdeņiem, tie ir izcili piemērojušies lieliem un spēcīgiem jūras viļņiem un asiem vējiem. Klinšainā piekraste jūrasūdrus nodrošina ar daudzām, dabīgām slēptuvēm, alām un pārkarēm,[5] no smilšainām pludmalēm tie izvairās. Bieži pieeja alām ir tikai no jūras. Jūrasūdra ķepām ir peldplēves, un tam ir asi zobi, kas labāk piemēroti miesas sagriešanai, nekā upura salaušanai.[4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrasūdri dzīvo klinšainajās jūras piekrastēs, kas ir bagātīgas ar jūraszālēm, reizēm tie apmeklē saldūdens upju grīvas. Piekrastes ūdeņos jūrasūdri medī krabjus, garneles, gliemjus un zivis.
Jūrasūdri iepeld jūrā līdz 500 m no krasta līnijas, nirstot pārmeklē zemūdens klintis, akmeņus, un jūraszāļu biezokņus. Jūrasūdrs var ienirst 30—50 m dziļumā, un atrasties zem ūdens līdz 30 sekundēm. Mazus ieguvumus jūrasūdrs apēd turpat jūrā, guļot uz muguras ūdenī, bet lielāku medījumu tas iznes krastā, arī peldot uz muguras un ieguvumu nesot uz vēdera. 60—70% no sava aktīvā laika jūrasūdrs velta medībām.[4]
Uzvedība un vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūrasūdrus visbiežāk var novērot pa vienam vai nelielās grupās, kurās nav vairāk par 3 indivīdiem.[4] Tā kā dzīvnieka ķermenis peldot ir zem ūdens, un virs ūdens redzama tikai galva un daļa muguras, to ir grūti pamanīt. Nav zināms, vai jūrasūdri ir teritoriāli, bet reizēm var novērot, ka tēviņi savā starpā kaujas, kā arī novērotas cīņas starp mātīti un tēviņu pārošanās laikā. Cīņas notiek uz sauszemes, uz klinšu pārkarēm, turpat, kur jūrasūdri atpūšas, barojas un sakopj savu kažoku. Ir novērots, ka jūrasūdri kooperējas, lai medītu lielākas zivis, bet nav zināms, cik bieži to dara. Jūrasūdri ir aktīvi visu diennakti, bet pamatā dienas laikā.
Jūrasūdri veido gan monogāmus, gan poligāmus pārus. Riesta laiks ir no decembra līdz janvārim. Grūsnības periods ilgst 60—70 dienas. Parasti piedzimst 2—5 mazuļi. Mazuļi paliek kopā ar savu māti pirmos 10 mēnešus. Reizēm ir novērots, ka mazuļi novietojas uz mātes vēdera, kamēr tā peld uz muguras, tāpat kā to dara kalāni.
Jūrasūdru aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūrasūdri ir reti sastopami dzīvnieki, un mūsdienās tos aizsargā Peru, Čīles un Argentīnas likumi. Pagātnē jūrasūdrus medīja, lai iegūtu to kažokādu un lai mazinātu konkurenci vietējiem zvejniekiem. Tomēr malumedniecība joprojām ir aktuāla problēma. Neviens nav veicis jūrasūdru pētījumus un skaitīšanu, tādēļ nav zināms, cik dzīvnieki šobrīd sastopami savvaļā. Tāpat nav zināms, kas būtu jādara dabas aizsardzībā, lai vairotu jūrasūdru populāciju. Tiek pieņemts, ka savvaļā ir saglabājušies apmēram 1000 indivīdu.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lontra felina (Marine Otter, Sea Cat)
- ↑ «Otter Joy - Marine Otter Appearance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. novembrī. Skatīts: 2009. gada 21. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. februārī. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «IUCN OSG - Lontra felina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
- ↑ «ADW: Lontra felina: Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 20. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jūrasūdra foto1 (ARKive)
- Jūrasūdrs uz vēdera krastā iznes krabi (flickr foto)
- Jūrasūdra foto2 (SeaPics.com)