Fogts

Fogts (vācu: Vogt) jeb voits (poļu: wójt) ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei. Viduslaiku Latvijas vēsturē fogti bija Livonijas ordeņa mestru iecelti pārvaldnieki un soģi Bauskas, Cēsu, Grobiņas, Kandavas, Rēzeknes un Sēlpils pilsnovadu jeb fogteju pārvaldei. Īslaicīgi fogti bija iecelti arī ordeņa pakļautās Zemgales un Žemaitijas pārvaldei.

Vēsture

Kārļa Lielā dibinātās impērijas laikā fogti bija katoļu baznīcas bīskapiju un abatiju pārstāvji laicīgajās tiesās (latīņu: advocatus ecclesiae). No latīņu valodas šis vārds pārgāja vācu valodā un Svētās Romas impērijas laikā zemes fogti (Landvögte) arvien biežāk pildīja laicīgo valdnieku pārstāvju funkcijas. Viduslaiku Livonijā fogti bija visu bīskapiju un vairāku ordeņa pilsnovadu pārvaldnieki.

Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā, arī Latgalē par voitu dēvēja gan pilsētas soģi, gan ciema vecāko jeb ciema stārastu.

Skatīt arī